Latvija uzstāj uz mencu nozvejas kvotu godīgu sadali ES dalībvalstīm

Pirmdien, 9. decembrī, zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kuru pirmo reizi vadīs amatā jaunieceltais ES lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hansens.

Sanāksmē dalībvalstis paudīs savu redzējumu par ES lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru tālāko attīstību.

Padomes sēdē arī jāpieņem lēmums par dalībvalstu zvejnieku zvejas iespējām 2025. un 2026. gadā ārpus ES ūdeņiem – Ziemeļatlantijas zivsaimniecības organizācijas zvejas apgabalā Atlantijas okeānā.

ZM cer, ka lēmums tiks pieņemts vēl 2024. gadā, lai Latvijas zvejnieki varētu sākt zveju šajos ūdeņos jau 2025. gada janvārī.

Jau iepriekš ZM informēja, ka Latvijas zvejnieku iespējas zvejot brētliņas 2025. gadā Baltijas jūrā provizoriski samazināsies par 30,6%, salīdzinot ar 2024. gadu, un tie varēs nozvejot līdz 19 299 tonnām brētliņu.

Iepriekš Eiropas Komisija (EK) bija ieteikusi brētliņu zvejas apjomu samazināt par 42%.

Vienlaikus reņģu zvejas limits Rīgas jūras līcī Latvijas zvejniekiem 2025. gadā provizoriski būs 22 408 tonnas, kas ir par 10% vairāk nekā šogad, bet Baltijas jūrā - 2326 tonnas, kas ir 2,1 reizi vairāk.

Mencas un lašu, tāpat kā līdz šim, varēs zvejot tikai piezvejas veidā, bet samazinājums būs būtiski mazāks nekā EK piedāvājums.

Mencas piezvejas iespējas no 22. līdz 24. zvejas apakšrajonam Latvijas zvejniekiem provizoriski būs desmit tonnas, kas ir par 17% mazāk nekā šogad, kamēr EK bija ieteicis samazinājumu par 75%. Savukārt mencas piezvejas iespējas no 25. līdz 32. zvejas apakšrajonam provizoriski būs 37 tonnas, kas ir par 27% mazāk nekā šogad, kamēr EK bija ieteicis samazinājumu par 69%. Lašu piezvejas limitu plānots noteikt 4585 zivis, kas ir par 36% mazāk nekā pērn.