Publiskoti jaunākie inflācijas dati, Latvijas Bankas ekonomiste mierina – nav tik slikti  (80)

Cenu līmenis pārtikai un apģērbam Latvijā tiešām ir līdzvērtīgs Eiropas Savienības vidējam līmenim, secina Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, vienlaikus paskaidrojot, kāpēc neesot pamata pārlieku bēdāties.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada novembrī, salīdzinot ar 2023. gada novembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (−0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (−0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+11,4%). Dārgāki bija piena produkti (+10,3%), šokolāde (+19,2%), sviests (+23,1%), mājputnu gaļa (+7,6%), konditorejas izstrādājumi (+6,9%), piens (+7,6%), olīveļļa (+23,4%), siers un biezpiens (+3,2%), svaigi augļi (+3,6%), augļu un dārzeņu sulas (+11,6%). Gada laikā cenas kāpa arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,9%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+9,0%), kartupeļiem (+9,5%). Savukārt cenas pazeminājās cukuram (−27,4%), miltiem un citiem graudaugiem (−7,4%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 7,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,8%. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (−9,1%) un elektroenerģijai (−5,5%).

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 5,6%.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 3,6%, ko noteica degvielas cenu kritums par 8,3%.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 5,9%.

2024. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2024. gada novembrī bija par 46,4% augstākas.

Gada inflācija atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, salīdzinot pārskata mēneša vidējo cenu līmeni ar iepriekšējā gada atbilstošā mēneša vidējo cenu līmeni.

"Inflācija Latvijā jau nedaudz ilgāk par gadu bijusi zem 2%, šo robežu nedaudz pārsniedzot vien šajā pēdējā mēnesī," komentē Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

"Ieejot veikalā un redzot iemīļotos produktus, kuriem cena ir krietni augstāka nekā pirms pandēmijas, grūti izprast zemos inflācijas rādītājus un noticēt tiem. Tomēr, tā kā straujākais cenu kāpums notika nevis pēdējā gada laikā, bet gan 2022. gadā, cenu līmenis ir izmainījies, bet inflācijas līmenis pašlaik ir zems. Lai cenu līmenis nokristos iepriekšējos līmeņos, būtu nepieciešama deflācija, tomēr tādu pašlaik neprognozējam un arī ekonomikas veselībai deflācija nebūtu labvēlīga," viņa skaidro.

Pirms sākt domāt, ka "viss ir slikti", jāatceras, ka cenas nav vienīgās, kas mainās laika gaitā, viņa saka. "Gan vidējā, gan minimālā alga Latvijā kopš 2019. gada ir pieaugusi par aptuveni 60%. Cenas šajā laikā augušas mazāk – par nepilniem 35%. Savukārt saistībā ar argumentu, ka pie mums cenas ir kā Eiropā, ieskatoties datos jāsecina, ka cenu līmenis pārtikai un apģērbam tiešām ir līdzvērtīgs Eiropas Savienības vidējam līmenim, bet pakalpojumu cenas Latvijā ir būtiski zemākas, tiem cena vidēji ir vien divas trešdaļas no Eiropas Savienības vidējā cenu līmeņa," aprēķinājusi centrālās bankas ekonomiste.

"Jā, cenu līmenis ir pieaudzis, bet tajā pašā laikā auguši arī iedzīvotāju ienākumi, turklāt cenu pieaugums arī tuvākajos gados sagaidāms mērens, ļaujot iedzīvotāju pirktspējai vēl vairāk nostiprināties," viņa uzsver.