Eiropas zaļās obligācijas – jauna iespēja līdzekļu piesaistei kapitāla tirgū

Kas ir Eiropas zaļo obligāciju standarts, un kā tas var palīdzēt Latvijas uzņēmumiem?

Gan klasiskās obligācijas, gan Eiropas zaļās obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, kurus emitē (izlaiž) pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā jeb kapitāla tirgū. Obligāciju piedāvājuma dokumentā uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam jeb kāda cita uzņēmuma daļu vai akciju iegādei, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Eiropas zaļās obligācijas no klasiskajām obligācijām galvenokārt atšķiras ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt par Eiropas zaļajām obligācijām, gūtie ieņēmumi ir pilnībā jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās, piemēram, saistībā ar ilgtspējīgām tehnoloģijām, energoefektivitāti un resursu efektivitāti, kā arī ar vides ziņā ilgtspējīgu transporta un pētniecības infrastruktūru. Vides ieguvumiem ir jābūt ļoti skaidriem un, ja iespējams, kvantificētiem.

Atšķirībā no līdzšinējās prakses jaunais Eiropas zaļo obligāciju standarts, kas stāsies spēkā 2024. gada 21. decembrī, paredz, ka "zaļās" obligācijas dēvējamas par "Eiropas zaļajām obligācijām" jeb "EuGB" (no angļu val. – European Green Bonds) un ka ieņēmumu izlietošana ilgtspējīgiem mērķiem nozīmē ES Taksonomijas prasību ievērošanu. Tādējādi jaunais ietvars paaugstina finanšu ilgtspējības latiņu un uzņēmumi saskarsies ar būtisku jautājumu: kā pielāgoties Taksonomijas kritērijiem un izmantot šo jauno finansējuma piesaistes veidu?

Taksonomijas sistēmas pamatā ir seši vides mērķi: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Lai saimniecisko darbību varētu uzskatīt par Taksonomijai atbilstīgu, tai jāsekmē kāds no šiem sešiem mērķiem un tā nedrīkst radīt būtisku kaitējumu nevienam no vides mērķiem. Papildu uzņēmumam ir jānodrošina labvēlīga darba vide un jāievieš procesi, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu savā piegādes ķēdē.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi tehniskos kritērijus attiecībā uz vairākām nozarēm – tos var ērti aplūkot ES Taksonomijas kompasā.^[1] Vienkāršojot varētu sacīt, atbilstība tehniskajiem kritērijiem principā nozīmē arī atbilstību Taksonomijai. Taksonomijas kompass ietver to tiesību aktu saturu, kas jau ir stājušies spēkā. Jāņem gan vērā, ka ne visām nozarēm un darbību veidiem pašlaik ir pieņemti tehniskās pārbaudes kritēriji. Tas katrā atsevišķā gadījumā ir jāpārbauda.

Iepriekš šajā jomā pastāvēja zināma nevienprātība – uzņēmumi salīdzinoši bieži veica obligāciju emisijas, kuras dēvē par "zaļām" vai "ilgtspējīgām", taču atšķirīgi standarti un tirgus prakse apgrūtināja dažādu "zaļo" obligāciju salīdzināšanu, ieguldītāju vidū radot neskaidrības par to, cik patiesi ilgtspējīgi ir ar obligācijām finansētie produkti. Ar jauno standartu, no vienas puses, emitenti varēs apliecināt, ka tie finansē likumīgus zaļos projektus, kas atbilst ES Taksonomijai, un, no otras puses, ieguldītājiem būs pārliecība par ieguldījumu mērķi, kā arī tie vieglāk varēs izpildīt savas ar ilgtspēju saistītas ziņošanas prasības un ērtāk identificēt Taksonomijai atbilstīgu projektu proporciju savos ilgtspējas pārskatos.

Lai ieguldītāji varētu īstenot savas ilgtspējīgās izaugsmes finansēšanas stratēģijas, Eiropas zaļās obligācijas emitentiem sniedz iespēju tās emitēt ar potenciāli zemākām kapitāla izmaksām (t.i., zemāku kupona likmi). Attiecīgi, ja Latvijas uzņēmumiem ir nepieciešamība attīstīt vides ziņā ilgtspējīgus biznesa produktus, ar Eiropas zaļo obligāciju emisiju to varēs paveikt maksimāli efektīvi un caurspīdīgi. To papildu nodrošinās fakts, ka saskaņā ar jauno Eiropas zaļo obligāciju standartu emisijas atbilstību Taksonomijai pārbaudīs Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē reģistrēta kompetenta trešā persona – ārējais pārbaudītājs.

Kā veikt Eiropas zaļo obligāciju emisiju?

Lai emitētu Eiropas zaļās obligācijas, uzņēmumam ir nepieciešam divi svarīgi dokumenti: obligāciju emisijas prospekts un Eiropas zaļo obligāciju faktu lapa.

Obligāciju emisijas prospektā norāda visu būtisko informāciju par uzņēmumu, kā arī nosaka obligāciju parametrus kā kompromisu starp uzņēmuma vajadzībām un ieguldītāju vēlmēm, cita starpā atspoguļojot obligāciju termiņu, kupona likmi, pirmstermiņa dzēšanas nosacījumus, finanšu nosacījumus un citas apņemšanās.

Eiropas zaļo obligāciju faktu lapā jāatklāj uzņēmuma vides stratēģija un tā sauktais "loģiskais pamats". Proti, jāskaidro, kurus no Taksonomijas mērķiem uzņēmums cenšas sasniegt ar Eiropas zaļo obligāciju emisiju, kā arī saikne ar KPI – informācija par to, kā no emisijas gūtie ieņēmumi veicinās galveno darbības rādītāju sasniegšanu. Faktu lapā jāatklāj arī plāni no obligācijām gūto ieņēmumu iedalīšanai Taksonomijai atbilstošām darbībām, norādot konkrētas proporcijas un konkrētus sasniedzamos vides mērķu, un, ja iespējams, aplēsi par paredzamo ietekmi uz vidi vai pamatojumu šādas informācijas neesamībai. Būtiski, ka uzņēmumam ir arī iekšējie procesi, ar kuriem tas nosaka projektu atbilstību Taksonomijas prasībām – informācija par šiem procesiem jāatklāj faktu lapā.

Uzņēmumiem, kas raugās Eiropas zaļo obligāciju virzienā, iesakām jau šobrīd savā investīciju plānā un / vai stratēģijā ietvert norādi par katra plānotā projekta atbilstību ES Taksonomijai, kā arī izstrādāt procedūru iekšējā vērtējuma veikšanai par projekta atbilstību Taksonomijai. Ņemot vērā, ka emisijas atbilstību Taksonomijai pārbaudīs arī ārējs pārbaudītājs, iesakām jau pirms emisijas veikt ļoti rūpīgu pašvērtējumu un sakārtot iekšējos procesus.

Eiropas zaļās obligācijas ir nozīmīga finansējuma piesaistes iespēja uzņēmumiem. Jaunajam ietvaram ir potenciāls būtiski pārveidot ilgtspējīga finansējuma kopējo ainu, transformējot vērienīgus politikas mērķus taustāmos un ļoti konkrētos ieguvumos. Ticami, ka Eiropas zaļās obligācijas būs viens no ilgtspējīgas finansēšanas nākotnes stūrakmeņiem. Tomēr orientēties Taksonomijā noteikti nav viegls uzdevums – nepareizs solis var maksāt uzticamību un finansējumu. Lai iespējami efektīvi izmantotu jaunā modeļa potenciālu, uzņēmumiem ir jādarbojas atbilstoši precīzai un uzņēmuma mērķiem un vajadzībām pielāgotai juridiskās atbilstības stratēģijai.

^[1] https://ec.europa.eu/sustainable-finance-taxonomy/taxonomy-compass/the-compass