Vācijas rūpniecības krīze. Vai Latvijai laiks meklēt jaunus eksporta tirgus?  (10)

Vācijas ekonomika pēdējos gados ir krietni sabremzējusies. Valsts iekšzemes kopprodukts šobrīd ir aptuveni turpat, kur bija 2019. gadā, "Delfi Bizness" norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. Tikmēr pārējo eirozonas lielvalstu – Francijas un Spānijas – IKP ir attiecīgi par 4% un 7% augstāks nekā pirms Covid-19 krīzes.

""Swedbank" prognozes liecina, ka Vācija šogad jau otro gadu pēc kārtas redzēs IKP sarūkam – bēdīgs skats, ņemot vērā, ka kādreiz Vācija bija eirozonas vilcējspēks," saka Zorgenfreija.

Arī 2025. gadā netiek gaidīta Vācijas atgriešanās pie būtiskas izaugsmes, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Annija Dimanta, atsaucoties uz Eiropas Komisijas prognozi. Lielās politiskās nenoteiktības un bažu par ārējo tirdzniecību dēļ sagaidāms, ka IKP pieaugums Vācijā nākamgad būs vien 0,7%.

Iemesli, kāpēc Vācijas ekonomikai klājas tik plāni, ir vairāki, un tie ir saistīti gan ar ārējiem, gan iekšējiem izaicinājumiem.

Zorgenfreija uzsver, ka Vācijas ekonomika balstās uz eksportu un rūpniecību, tāpēc vājā pasaules ekonomikas izaugsme un pieaugošie globālās tirdzniecības ierobežojumi Vācijai nav labvēlīgi.

Abas ekonomistes norāda uz Vācijas sīvo konkurenci autobūves nozarē ar Ķīnu, kas, piedāvājot salīdzinoši lētus elektroauto, apdraud tradicionālos nozares līderus.

Rūpniecības nozari ietekmējušas arī augstās enerģijas cenas. Dimanta norāda, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā izraisīto energoresursu krīzi Eiropā īpaši izjuta Vācijas energointensīvās industrijas, kuras vēsturiski bijušas konkurētspējīgas, pateicoties zemajām enerģijas izmaksām.

"Rūpnīcas, kas balstīja savu darbību uz zemām izmaksu maržām, piemēram, ķīmisko vielu ražotājs BASF, bija spiestas lemt par daļēju slēgšanu vai būtisku samazinājumu ražošanas apjomos," saka Latvijas Bankas ekonomiste. Februārī uzņēmums paziņoja par vairāku ražotņu slēgšanu Vācijā, likvidējot aptuveni 2600 darbvietas. Vienlaikus tiek palielināta ražošana Ķīnā. BASF nesen paziņojis, ka investēs 10 miljardus ASV dolāru jauna rūpnīcu kompleksa būvēšanā nevis Vācijā, bet gan Ķīnā.

Vācija saskaras arī ar strukturālām problēmām pašmājās. Vācijā saražot vairs nav relatīvi lētāk, nekā tas ir citās eirozonas valstīs, ne tikai tāpēc, ka tā iepriekš bija atkarīga no lētajiem Krievijas energoresursiem, bet arī darbaspēka izmaksu kāpuma dēļ. Zorgenfreija norāda, ka iepriekš tās darba tirgu balstīja imigrācija, kas nu ir samazinājusies. "Tādēļ arī Vācijai nākas just demogrāfijas un sabiedrības novecošanās sekas, kas rada darbaroku trūkumu un spiež celt algas," spriež ekonomiste.

Arī Dimanta norāda uz darbaspēka izmaksu pieaugumu Vācijā, tāpēc samazinājusies valsts konkurētspēja. Ierobežotā darba tirgus un kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ uzņēmējiem jāvienojas ar darba ņēmēju arodbiedrību par augstākām algām nekā pirms pandēmijas. Turklāt minimālās algas palielinājums par 3,3% no 2025. gada 1. janvāra turpinās vājināt Vācijas konkurētspēju, uzskata Dimanta.

Kā vēl vienu iemeslu ekonomistes norāda Vācijas ilggadējo apņemšanos ievērot strukturālo budžeta deficītu zem 0,35% no IKP, kas ir ierobežojis ieguldījumus valsts infrastruktūrā un produktivitātē.

Dimanta arī uzsver Vācijas augsto politisko nenoteiktību un valdības nestabilitāti, kas atbaida privātos investorus, kuru ieguldījuma sarukums ir bijis viens no galvenajiem izaugsmes bremzētājiem pēdējos gados. Ārvalstu investīciju apjoms Vācijā 2022. gadā samazinājās piekto gadu pēc kārtas, norāda "Politico".

"Vācijas koalīcijas popularitātes kritums un fragmentācija kopā ar gaidāmajām vēlēšanām nevieš pārliecību par turpmāko ekonomisko plānu un rada grūtības uzņēmumiem plānot investīcijas un paredzēt izmaksas," saka Dimanta.

Tiek cerēts, ka Vācijas ekonomika nākamajos gados tomēr piedzīvos nelielu izaugsmi, ko veicinās zemākas procentu likmes un reālās iedzīvotāju pirktspējas kāpums, uzskata Zorgenfreija. Viņa piebilst, ka nedaudz varētu uzlaboties arī globālais pieprasījums, kas palīdzēs Vācijas eksportam.

Tomēr abas ekonomistes uzskata, ka strukturālās problēmas Vācijas ekonomikā saglabāsies un to risināšanai būs nepieciešama izlēmīga rīcība no jaunās valdības puses. Vācijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas plānotas 2025. gada 23. februārī.

Dimanta arī piebilst, ka Vācija ir īpaši pakļauta iespējamiem tirdzniecības karu un tarifu efektiem, jo tās ekonomika ievērojami balstās uz ārējo tirdzniecību. "Atkārtoti ievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa draudi ieviest 20% bāzes līmeņa tarifu visiem tirdzniecības partneriem būtiski ietekmētu tieši Vāciju, kur eksportētāju lielākais tirgus ārpus Eiropas Savienības ir ASV," uzskata Dimanta.

"Bundesbank", Vācijas centrālās bankas, vadītājs Joahims Nāgels brīdina, ka pilnīga Trampa tarifu plānu īstenošana varētu samazināt Vācijas IKP izaugsmi par vienu procentpunktu, ziņo "Financial Times".

Vācija ir būtisks Latvijas tirdzniecības partneris. 2023. gadā tas bija Latvijas ceturtais lielākais preču un pakalpojumu eksporta tirgus. Latvijas vājā ekonomiskā izaugsme pēdējos gados ir daļēji pamatota ar ekonomikas sabremzēšanos tās galvenajos eksporta tirgos.

Dimanta uzskata, ka tas, vai Latvijas eksportētājiem būs jāmeklē jauni klienti ārpus Vācijas, lielā mēra būs atkarīgs no gaidāmajām Vācijas vēlēšanām un ārējās tirdzniecības vides.

Savukārt Zorgenfreija norāda, ka mūsu uzņēmumi Eiropas mērogiem ir mazi un ir spējīgi ātri pielāgoties. "Līdz ar to arī stagnējošos vai lēni augošos tirgos mums noteikti iespējas ir," saka ekonomiste.

Viņa gan uzskata, ka lielāka diversifikācija Latvijas eksportam noteikti nāktu par labu, jo esam ļoti atkarīgi no tirdzniecības ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un Vāciju. "Te varam mācīties no kaimiņiem lietuviešiem, kuru eksporta partnervalstu "pīrāgs" ir krietni daudzveidīgāks," norāda Zorgenfreija.

Latvija varētu arī iegūt no vājās Vācijas izaugsmes. Atsevišķas, īpaši energointensīvās, industrijas Vācijā visdrīzāk vairs neturpinās izplesties un uzņēmumi varētu pārcelt ražošanu uz citiem tirgiem, skaidro speciāliste. Latvija kā zemāku darbaspēka izmaksu valsts varētu pārliecināt uzņēmumus atvērt ražotnes šeit.

"Lai tas izdotos, jābūt ļoti aktīvam darbam ar ārvalstu investoru piesaisti, jo arī kaimiņvalstis noteikti nesnaudīs. Jau iepriekš dzirdēts, cik aši lietuvieši mums spējuši no deguna priekšas nocelt investorus mūsu pašu neizdarības un lēnīguma dēļ," uzsver Zorgenfreija.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.