Latvija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē panākusi proporcionālas mencu zvejas iespējas Ziemeļrietumu Atlantijā, portāls "Delfi" uzzināja Zemkopības ministrijā (ZM).
Otrdien, 10. decembrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē notika spraigas diskusijas par ES dalībvalstu zvejnieku zvejas iespējām 2025. un 2026. gadā ES ūdeņos un ES kuģiem arī ārpus ES ūdeņiem. Latvijai īpaši svarīgas bija mencu zvejas iespējas Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas 2J3KL apakšrajonā.
Kā klāsta ZM, šīs zvejas iespējas Latvijai tika atjaunotas pēc vairāk nekā 32 gadu pārtraukuma, līdz ar to bija īpaši svarīgi tās noteikt, ievērojot ne tikai zvejas lieguma brīdī ES esošo valstu intereses, bet arī to valstu zvejas intereses, tai skaitā Latvijas, kas pievienojās ES pēc lieguma ieviešanas.
ZM sanāksmē uzstāja, lai NAFO zvejas apgabalā no jauna piešķirtās mencu zvejas iespējas Latvijai 2025. gadā un turpmākajos gados būtu iedalītas atbilstoši aprēķinātajām un ES kvotā papildus iekļautajām zvejas iespējām, kas balstās uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vēsturisko mencu nozveju laika posmā no 1973.-1976. gadam un ievēro to dalībvalstu intereses, kas ES iestājās 2004. gadā un vēlāk.
Tāpat tika nodrošināta Latvijas prasība saglabāt 11 zvejas licences sniega krabju zvejai Svalbārā 2025. gadā. Papildus Latvija uzsvēra, ka sagaida no Eiropas Komisijas aktīvu rīcību, kas ļautu īstenot regulas dotās tiesības Latvijas zvejas kuģiem.
Ziņots, ka Latvija uzstāj uz mencu nozvejas kvotu godīgu sadali ES dalībvalstīm.