Juris Lazdiņš: Gaļas liellopu audzētāju nozare ir izvēles priekšā – būt vai nebūt

Runa ir par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajām izmaiņām eksportējamo gaļas liellopu sertifikācijā, lemjot par pāreju no samaksas par inspektora darba stundu uz fiksētu maksu par katru dzīvnieku.

Gaļas liellopu audzētāju nozare gan Latvijā, gan visā Eiropā šobrīd ir lielas izvēles priekšā, jo to būtiski ietekmē tikko parakstītais "Mercusor" līgums. Šobrīd teju katra Eiropas Savienības dalībvalsts domā un izvērtē, kā tuvākajos gados atbalstīt un palīdzēt turpināt pastāvēt šai nozarei, kas no "Mercusor" līguma cietīs visvairāk.

Taču Latvijā situācija ir skaudra – ieviešot jaunu nodokli eksporta sertifikāta izsniegšanai, PVD gaļas liellopu audzētāju nozari nolicis nežēlīgas izvēles priekšā. Turpināt biznesu šai nozarē, audzējot savas valsts eksporta muskuļus Eiropā, vai nē.

Lai veiksmīgi attīstītu biznesu, viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ir izmaksu prognozējamība. Ja uzņēmējs gada beigās uzzina, ka izdevumi par konkrētu pozīciju pieaugs no 10 tūkstošiem līdz 350 tūkstošiem eiro gadā, tas faktiski nozīmē uzņēmējdarbības beigas.

Mums nav pieņemams, ka valsts no vienas puses deklarē atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, bet no otras puses – vienas nozares un arī valsts veiksmes stāstam iemet riteņos treknu sprunguli.

Šis ir kārtējais gadījums, kas pierāda, cik svarīgi ar nozari ir diskutēt par būtiskiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Diemžēl lauksaimniecības nozares pārstāvji pēdējo dienu laikā, tiekoties ar ZM un PVD pārstāvjiem, nepanāca vienošanos par atteikšanos no eksporta nodevas ieviešanas, izsniedzot sertifikātu par katru eksportējamo liellopu.

No nākamā gada PVD paredz ieviest tā saucamo eksporta nodevu gaļas liellopiem, kurus plānots izvest no valsts. Saskaņā ar ZM un PVD šī brīža redzējumu, turpmāk nodeva par katru dzīvnieku būs 5,30 eiro, nevis stundas likme kā iepriekš.