Vācijas ekonomika sabremzējusies. Vai jāmeklē jauns Eiropas vilcējspēks?  (2)

"Delfi Bizness" jau rakstīja, ka Vācija pēdējos gados piedzīvo ne tos vieglākos laikus. Paredzams, ka Vācijas ekonomika jau otro gadu turpinās rukt. Būtiskus izaicinājumus piedzīvo Vācijas ekonomikas sirds – rūpniecības nozare, saskaroties gan ar enerģijas, gan darbaspēka izmaksu pieaugumu. Uzņēmumiem nākas slēgt ražotnes, masveidā atlaist darbiniekus.

"Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš neuzskata, ka Vācija drīzumā zaudēs Eiropas lielākās ekonomikas titulu, "tas nenotiks ne desmit, ne divdesmit gadu laikā".

"Tālākā nākotnē ir iespējams gandrīz viss, bet pagaidām Vācijas pārsvars pār tuvākajiem sekotājiem ir pietiekami liels," saka Strautiņš. Viņš atsaucas uz Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, saskaņā ar kurām Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā sasniegs 4,683 triljonus, Lielbritānijas – 3,557 triljonus, bet Francijas – 3,156 triljonus ASV dolāru.

Taču arī Vācijas galvenajiem konkurentiem ir nopietnas problēmas. Lielbritānija, kas no Eiropas Savienības izstājās 2020. gadā, bet saglabā Eiropas otrās lielākās ekonomikas statusu, cieš no hroniski zema darba ražīguma, salīdzinot ar citām reģiona vadošajām ekonomikām, norāda Strautiņš.

Savukārt Francijas, kas ir otra lielākā ES ekonomika, eksporta sektors ir salīdzinoši vājš un ekonomika ir kritiski atkarīga no sabiedriskā sektora pieprasījuma, kura augošā apetīte rada bažas par valsts finanšu ilgtspēju, saka Strautiņš.

Viņš arī min vēl vienu lielvalsti, Itāliju, bet tā bez visiem iepriekš minētajiem trūkumiem cieš arī no globāli nozīmīgu uzņēmumu trūkuma.

"Ir ļoti ilga termiņa prognozes, saskaņā ar kurām Francijas ekonomika varētu kļūt lielāka par Vācijas ekonomiku šī gadsimta otrajā pusē, jo Francijai ir daudz labvēlīgāka demogrāfiskā situācija, ko galvenokārt nosaka augstāka dzimstība," saka Strautiņš.

"Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija un Latvijas Bankas ekonomiste Annija Dimanta norāda, ka šobrīd straujāk aug lielās dienvidu valstis – Portugāle, Grieķija un īpaši Spānija. Tām ir spēcīga pakalpojumu nozaru attīstība un to ekonomika šī gada trešajā ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 3,4%, saka Dimanta.

Zorgenfreija norāda, ka izaicinājumi, ar kuriem saskaras Vācija, Spānijā ir mazāk akūti. "Viens no tiem – enerģētika, jo, piemēram, atjaunīgie resursi jau nodrošina pusi no saražotās elektroenerģijas," pamato Zorgenfreija. Arī viņa kā faktoru ekonomikas attīstībai norāda labvēlīgos demogrāfiskos rādītājus – iedzīvotāju skaits Spānijā palielinās.

Tomēr līdz Spānijai kā Eiropas industrijas dzinējspēkam vēl patālu, spriež ekonomiste. Līdzīgi kā Francijā, Spānijas izaugsme šobrīd lielā mērā ir balstīta uz privāto patēriņu vai eksporta pusē – uz tūrismu.

Turklāt dienvidu valstīs palīdz arī ievērojamie ES Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros piešķirtie līdzekļi, kas pēc dažiem gadiem izsīks, norāda Zorgenfreija. "Tas nozīmē, ka investīciju vajadzībām būs jāmeklē lielāki līdzekļi jau tā nospriegotajos valstu budžetos, kas savukārt liek šaubīties, vai šobrīd redzamie izaugsmes rādītāji būs noturīgi ilgākā termiņā," uzskata ekonomiste.

Taču ekonomikas smagsvars, iespējams, būs arī Centrāleiropā. Gan Zorgenfreija, gan Strautiņš uzskata, ka Eiropas vilcējspēka potenciāls ir Polijai. Tā šogad uzrādījusi vienu no straujākajiem izaugsmes tempiem ES. Polija jau šobrīd ir līdere attiecībā uz tēriņiem aizsardzībai – tajā šogad tiks ieguldīti vairāk nekā 4% no IKP, atgādina Zorgenfreija.

Tomēr jāatceras, ka IKP uz iedzīvotāju Polijā joprojām ir zem ES vidējā, saka Zorgenfreija. "Polija joprojām ir nevis ES donors, bet gan līdzekļu saņēmējvalsts. Kamēr vien šāda situācija saglabāsies, ES līmenī Polijas politiskais spēks visdrīzāk būs ierobežots, uzskata ekonomiste.

Savukārt Eiropas–Vidusjūras reģionā kā ražošanas bāze strauji izvirzās arī Turcija, norāda Strautiņš.

Vācijai netrūkst konkurentu cīņā par Eiropas lielākās ekonomikas troni. Taču Dimanta uzsver, ka vēl ir pāragri kronēt jaunas Eiropas ekonomikas lielvaras: "Vācijai vēl ir iespēja atgūties no grūtībām."

Tomēr Vācijas ekonomikas un rūpniecības stagnācija rada nopietnas bažas visai Eiropai. Ja industriālās nozares izaicinājumi netiks risināti ar struktūras pārmaiņām, tas var izraisīt ilgstošu konkurētspējas samazināšanos, kas savukārt var negatīvi ietekmēt eiro kursu, saka "Delfi Bizness" uzrunātie ekonomisti.

Strautiņš skaidro, ka eiro kurss jau ir pazeminājies, reaģējot uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

Konkurētspējas problēma ir risināma, pieļaujot valūtas kursa pazemināšanos. "Tas notiek tad, kad centrālā banka pazemina procentu likmes, lai veicinātu izaugsmi," skaidro Strautiņš. Tomēr nozares, kas saskaras ar augstām izmaksām, kas nav samazināmas šādā veidā, tiešām varētu piedzīvot ļoti krasu lejupslīdi, viņš norāda.

Taču pilnīga konkurētspējas zaudēšana nedraud, uzskata Strautiņš, jo nozares, kas ir salīdzinoši spēcīgas, izdzīvos un attīstīsies, jo eirozonai jāspēj eksportēt, lai tā varētu atļauties importēt. "Rūpniecības lomu daļēji var aizstāt pakalpojumu eksports, jo īpaši labi Eiropai šobrīd sekmējas ar tūristu piesaisti, taču ar to nepietiks," norāda ekonomists.

Savukārt Dimanta uzsver, ka ekonomikas izaugsmes tēma arī Eiropā kopumā ir ieguvusi jaunu dinamiku, bijušajam Eiropas Centrālās bankas prezidentam Mario Dragi nākot klajā ar ziņojumu par reģiona konkurētspējas izaicinājumiem.

Vienlaikus viņa atgādina: "Mums Latvijā ne tikai jātur īkšķi, lai Eiropas attīstība kļūtu dinamiskāka, bet arī pašiem jāveic savi mājasdarbi un reformas."

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.