Vājš IKP pieaugums, zema inflācija: jaunākās Latvijas Bankas prognozes  (42)

Gaidāms, ka 2025. gadā būs spēcīgāka izaugsme, ko balstīs privātais patēriņš, eksports un investīcijas.

Vienlaikus prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ņemot vērā nenoteiktību Vācijā un Donalda Trampa ieceres ieviest augstus importa tarifus pēc kļūšanas par ASV prezidentu, kā arī norises Eiropas kaimiņu reģionos, uzsver centrālā banka.

Iekšzemes cenu kāpumu Latvijā uztur atalgojuma palielināšana, bet inflācija kopumā saglabājas zema.

Turpmākajos divos gados inflācija Latvijā tiek prognozēta zem 2% (2025. gadā 1,4% un 2026. gadā 1,5%), bet 2027. gadā tā varētu sasniegt 2,1%. Vidējā termiņā tiek gaidītas nedaudz augstākas globālās energoresursu un pārtikas cenas. Inflāciju paaugstinošo faktoru vidū ir arī valdības lēmumi par akcīzes nodokļu palielināšanu, pakāpeniski ieviešot nacionālo ETS2 shēmu degvielai un gāzei. Tomēr cenu kāpumu mazinās gaidāmais piezemētākais darba algu kāpums.

IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu (0,1%) IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.

Lai gan patērētāju noskaņojums un rocība uzlabojas, privātais patēriņš joprojām ir vājš un mājsaimniecības pagaidām izvēlas atjaunot inflācijas noplicinātos uzkrājumus. Stabils tautsaimniecības balsts joprojām ir valdības patēriņš, tomēr tas nevar ilgstoši uzturēt izaugsmi, pauž Latvijas Bankā.

Turpmākajos gados situācija varētu uzlaboties, stiprinoties iekšzemes pieprasījumam, kam talkā nāks arī straujāka eksporta izaugsme. Tādējādi 2025. gadā gaidāms IKP pieaugums par 2,1%, 2026. gadā – par 3,0% un 2027. gadā – par 3,3%.

Uz tautsaimniecības atveseļošanos norāda arī Ekonomiskā klimata indikators, kas atspoguļo uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pārmaiņas. Biznesa cikla ietvaros augšupejošajā fāzē pašlaik ir rūpniecības un pakalpojumu nozares, kā arī patērētāju noskaņojums.

Aizvien atliekot, bet ne pagarinot Atjaunošanas un noturības fonda finansēto projektu ieviešanu, līdz 2026. gada vidum gaidāms straujš investīciju kāpums. Ieguldījumi attīstībā sekmēs arī pārmaiņas apstrādes rūpniecībā, nākotnē papildinot eksporta portfeli ar augstākas pievienotās vērtības produktiem.

Īstermiņā gaidāma vāja eksporta izaugsme sarukušā ārējā pieprasījuma ietekmē. To papildina bažas par Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr vidējā termiņā ir gaidāma pieprasījuma atjaunošanās, ko stimulēs mazāk stingra monetārā politika un joprojām ekspansīva fiskālā politika. Savukārt izaicinājumi Vācijas ekonomikā, ASV vēlēšanu rezultāti un iespējamā protekcionisma politika, kā arī augošā nestabilitāte ES kaimiņu reģionos ir palielinājuši globālo nenoteiktību.

Tekošā konta deficīts vidējā termiņā pieaugs, 2027. gadā sasniedzot 5% no IKP. To ietekmē gan eksporta konkurētspējas vājināšanās, gan lielāks importa apjoms, tajā skaitā būvniecības pakalpojumu un preču imports "Rail Baltica" projekta vajadzībām, kā arī militārās piegādes.

Prognozēs nav iekļauti pieņēmumi par starptautiskās tirdzniecības tarifu pārmaiņām un to iespējamo ietekmi.