EK piešķirtos 17 miljonus Latvija investēs viedās infrastruktūras izbūvei uz robežas

EK, izvērtējot datus un faktisko situāciju, ar ko saskaras dalībvalstis uz ārējās austrumu robežas, atzinusi, ka Baltkrievijas un Krievijas autoritāro režīmu apzināti organizētā migrācijas plūsma rada ārkārtēju situāciju. Tādēļ sešām ES dalībvalstīm tiek piešķirti papildu 170 miljoni eiro robežu stiprināšanai.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda, ka no EK piešķirtajiem līdzekļiem Latvijai paredzētie 17 miljoni eiro tiks izmantoti viedās infrastruktūras izbūvei uz ārējās Latvijas – Krievijas robežas 52,9 km posmā. Šī infrastruktūra Valsts robežsardzes darbu padarīs efektīvāku un ārējo robežu – drošāku.

Kozlovskis uzsver: "Šis EK solis, atbalstot papildu finansējuma piešķiršanu ES ārējās austrumu robežas drošības stiprināšanai, apliecina, ka Krievijas un Baltkrievijas režīmu īstenotie pasākumi uz ES ārējām robežām ir naidīgs hibrīduzbrukums ar mērķi destabilizēt situāciju un drošību visā ES blokā. Papildu finansējums robežas aprīkošanai apliecina, ka ES ārējās robežas nostiprināšana tiek uztverta kā visu dalībvalstu solidāra atbildība un netiek uzlikta vien uz mūsu reģiona valstu pleciem."

Jau šobrīd norisinās viedās jeb tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves priekšdarbi uz Latvijas-Krievijas robežas par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem 2024. – 2026. gadam. EK papildu piešķirtais finansējums 17 miljonu eiro apmērā ļaus būtiski atvieglot valsts budžetu.

Plānots, ka visas Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas aprīkošana ar viedo infrastruktūru tiks pabeigta līdz 2026. gada beigām.

Kā informē ministrijā, viedā infrastruktūra ir inovatīvs un konstruktīvi sarežģīts risinājums, kas sastāv no elektronisko sakaru tīkla (elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli, elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti), elektroapgādes ārējiem inženiertīkliem, klātbūtnes uztveršanas sistēmas un novērošanas iekārtām, kā arī ar to saistītās infrastruktūras. Šī infrastruktūra būtiski uzlabos robežas apsardzībā iesaistīto institūciju reaģēšanas un novēršanas spējas.

Tāpat EK ir noteikusi tiesības ierobežot patvēruma tiesības nelegālajiem imigrantiem, kurus Maskavas un Minskas totalitārie režīmi izmanto kā instrumentus bloka destabilizēšanai. Iekšlietu ministrs uzsver, ka Baltijas valstis ir sadzirdētas un šāds EK paziņojums aplieca dalībvalstu tiesības īstenot nacionālus pasākumus, kad tiek ļaunprātīgi pārkāptas demokrātiskās vērtības, tiek apdraudēta nacionālā drošība.

2024. gadā nelegālu iekļūšanas gadījumu skaits uz ES un Baltkrievijas robežas palielinājās par 66% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

EK šonedēļ lēmusi piešķirt 170 miljonus eiro sešām pierobežas valstīm, lai uzlabotu robežu uzraudzību. No šiem līdzekļiem Igaunija saņems 19,4 miljonus eiro, Somija – 50 miljonus eiro, Latvija – 17 miljonus eiro, Lietuva – 15,4 miljonus eiro, Polija – 52 miljonus eiro un Norvēģija – 16,4 miljonus eiro.