Pirmdien, 16. decembrī, Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja 15. sankciju kārtu pret Krieviju, tostarp sankciju sarakstā iekļaujot 52 "ēnu flotes" kuģus, no kuriem 11 virzīja Latvija, informē Ārlietu ministrija.
Nafta un dabasgāze, kuru lielākoties Krievija eksportē, izmantojot "ēnu floti", joprojām ir galvenais tās ienākumu avots. "Ēnu flote" rada arī nozīmīgus vides riskus, jo daudzi no tankkuģiem ir tehniski novecojuši, nav apdrošināti.
ES 15. sankciju kārtā ir sankcijas arī pret 84 personām un uzņēmumiem, kuri saistīti ar Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai Krievijas aizsardzības un drošības sektora attīstību. Lēmums jau publiskots ES Oficiālajā Vēstnesī, un sankcijas stājušās spēkā 16. decembrī.
ES Ārlietu padomē individuālās sankcijas papildu piemērotas 16 fiziskām personām un trīs juridiskām personām, kuras saistītas ar Krievijas hibrīdajām aktivitātēm. Tāpat ES ārlietu ministri apstiprināja individuālās sankcijas arī pret Baltkrievijas režīmu – 26 indivīdiem un divām juridiskām personām.
Ārlietu ministre Baiba Braže norāda: "Šī bija pirmā jaunās ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikā Kajas Kallasas (Kaja Kallasa) vadītā ES Ārlietu padome, un tā bija produktīva – esam apstiprinājuši 15. sankciju pakotni pret Krieviju. Šī gada sākumā ES sankciju sarakstā vēl nebija neviena kuģa, šobrīd transatlantiskā koalīcija ir pakļāvusi sankcijām aptuveni 118 "ēnu flotes" kuģus. Tas panākts ciešā kopdarbā gan ar citām ES valstīm, gan Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm. Individuālas sankcijas piemērotas arī 28 Baltkrievijas juridiskām un fiziskām personām, kas ir nozīmīgi saistībā ar gaidāmajām prezidenta "vēlēšanām" 2025. gada janvārī."
Braže aicināja ārlietu ministrus steidzami gatavot priekšlikumus ES 16. sankciju kārtai, ko plānots apstiprināt jau nākamā gada pirmajā ceturksnī.
"Krievijas ekonomika ir Putina vājais punkts, un ES dalībvalstīm ir jāpārtrauc jebkādas investīcijas un uzņēmējdarbība Krievijā. Sankcijas strādā, un ES ir jāturpina sankciju spiediens uz enerģētikas un gāzes sektoriem, kas Krievijai ir galvenais finansējuma avots. Jāpārtrauc jebkādu tehnoloģisko risinājumu nodošana Krievijai, kurus tā izmanto agresijas karā pret Ukrainu. Tāpat jāierobežo Krievijas pieeja globāliem sakariem ar trešajām valstīm, ko tā izmanto, lai izvairītos vai apietu sankcijas," aicināja Braže.
Ministrus videoformātā uzrunāja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha), informējot par aktuālo situāciju un steidzamākajām militārajām vajadzībām, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas atomelektroenerģijas staciju aizsardzībai.
Diskusijā par situāciju Tuvajos Austrumos ministri norādīja, ka Asada brutālā režīma sabrukums ir iespēja stabilitātei un drošībai Sīrijai un reģionam kopumā, kā arī pamattiesību nodrošināšanai iedzīvotājiem. Ar piesardzīgu optimismu vērtējami Sīrijā pie varas nākušo Sīrijas atbrīvošanas apvienības (plašāk pazīstama kā HTS; Hayat Tahrir al-Sham) pārstāvju pirmie paziņojumi un apņemšanās saglabāt valsts pārvaldes struktūras.
Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.