Vitnija Saldava: Eiropiešiem jāizmanto mākslīgā intelekta (MI) iespēja  (4)

9. septembrī Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi publicēja ilgi gaidīto ziņojumu par Eiropas konkurētspēju. Dragi uzskaitīja ES pēdējo desmitgažu kļūdas: "Mēs deklarējām, ka inovācijas ir mūsu darbības centrā, un tad būtībā darījām visu, lai tās saglabātu zemā attīstības līmenī"; "Tiek lēsts, ka GDPR ir samazinājusi mazo tehnoloģiju uzņēmumu peļņu par 15%"; "mēs faktiski iznīcinām savus uzņēmumus". Šis Dragi ziņojums ir brīdinājums Eiropai – ja ES būtiski nemainīsies un nevirzīs inovācijas kā prioritāti, tā konkurences cīņā zaudēs vēl vairāk.

MI ieviešanas paātrināšana

Nevienai mūsdienu tehnoloģijai nav tik liela potenciāla kā MI, lai uzlabotu ES konkurētspēju. Pēdējo desmitgažu laikā digitālās tehnoloģijas ir bijušas atbildīgas par aptuveni pusi no produktivitātes izaugsmes attīstītajās ekonomikās. Nākamajās desmitgadēs MI, visticamāk, vēl vairāk palielinās ekonomisko izaugsmi, uzņēmumu produktivitāti un inovācijas. Goldman Sachs lēš, ka ģeneratīvais MI nākamajā desmitgadē varētu palielināt globālo IKP par 7%. Atvērtā koda MI, piemēram, Llama 3 modeļi, kuru dati tiek publicēti ar atļaujošu licenci, palīdzēs nodrošināt, ka šī izaugsmes iespēja tiek izplatīta plaši, nevis koncentrēta dažu lielo spēlētāju rokās, jo tas ļauj izstrādātājiem izmantot jaunākās inovācijas ar zemām izmaksām. Tā kā Eiropā ir vairāk atvērtā koda izstrādātāju nekā ASV, ES ir īpaši labvēlīga pozīcija, lai izmantotu šo MI vilni.

Kas kavē Eiropu izmantot šo iespēju? Fragmentācija un īsta ES digitālā vienotā tirgus trūkums. Eiropa nepilnīgi izmanto sava tirgus lielumu un nenodrošina, ka tas ir patiesi bez robežām, lai palīdzētu uzņēmumiem attīstīties un ieviest jaunus risinājumus. Jaunuzņēmumam no Varšavas, kas vēlas paplašināties visā kontinentā, joprojām jāatbilst 27 ES valstu intelektuālā īpašuma likumiem, licencēšanas noteikumiem, datu aizsardzības iestāžu prasībām un jātiek galā ar piegāžu šķēršļiem.

Eiropas tehnoloģiju uzņēmumu alianse norāda, ka līdz 30% izstrādātāju resursu tiek tērēti, lai ievērotu "juceklīgu pārklājošu ES un nacionālo režīmu plāksteri". Pat it kā vienoti ES regulējumi, piemēram, GDPR, rada kavējumus un nenoteiktību. Meta nesen tika uzdots atlikt savu MI modeļu apmācību, izmantojot publiski kopīgotos datus no Facebook un Instagram lietotājiem, – nevis tāpēc, ka būtu pārkāpti likumi, bet gan tāpēc, ka regulatori nav vienojušies par turpmāko rīcību. Arī citi MI uzņēmumi ir saskārušies ar līdzīgām problēmām un bijuši spiesti apturēt vai atlikt risinājumu ieviešanu. Likumi, kas paredzēti Eiropas konkurētspējas veicināšanai, faktiski rada pretēju efektu.

Kāpēc tas ir svarīgi Meta?

Eiropas panākumi un konkurētspēja ir svarīga Meta. Mums ir tūkstošiem darbinieku ES dalībvalstīs, tostarp inženieri un pētnieki inovāciju centros Parīzē un Dublinā, kas izstrādā vadošās tehnoloģijas. Mēs apkalpojam miljoniem Eiropas uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa ir mazie uzņēmumi. Viņi izmanto mūsu reklāmas produktus un pakalpojumus, lai augtu, monetizētu un izstrādātu inovatīvus MI produktus un pakalpojumus, izmantojot mūsu atvērtā koda MI modeļus. Oktobrī Meta, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un IBM (Polija) rīkoja pirmo Baltijas MI akadēmisko hakatonu, kura mērķis bija izstrādāt ģeneratīvā MI risinājumus sabiedrības izaicinājumiem. Tāpēc bez pārspīlējuma var teikt – tikai tad, kad Eiropa un mūsu sabiedrības gūs kopīgus panākumus, arī Meta gūs panākumus.

Eiropai ir daudz resursu, piemēram, izcilākās universitātes, kas sagatavo augsti kvalificētus speciālistus, un izcili jaunuzņēmumi un izstrādātāji. Tomēr, lai pārveidotu Eiropu, ir nepieciešams kas vairāk – proti, domāšanas maiņa no mūsu politiskajiem līderiem, kuriem jābūt izsalkušiem pēc inovācijām un gataviem tās veicināt un nostiprināt. Eiropai ir jāreaģē ātri un jāsaprot, cik lielā mērā un cik steidzami nepieciešamas pārmaiņas, citādi tā var zaudēt iespēju augt šajā jomā. Ir nepieciešams saskaņots un atbalstošs politikas ietvars, kā arī atvērta pieeja mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

Tas prasa vairākas lietas: pirmkārt, tāpat kā ASV un Ķīnai, viena no Eiropas galvenajām priekšrocībām ir tās lielums. Eiropas politikas veidotājiem ir pilnībā jāizmanto vienotais tirgus ar 450 miljoniem patērētāju un jānodrošina, ka tas strādā patiesi bez robežām. Tas nozīmē, ka beidzot ir jāpabeidz digitālā vienotā tirgus izveide.

Otrkārt, MI modeļu ieviešana un pielāgošana, īpaši atvērtā koda modeļu, dos Eiropas uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un pētniekiem piekļuvi rīkiem, kurus tie citādi nespētu radīt paši. Atvērtā pieeja jaunākajiem MI sasniegumiem rada iespējas ES un Latvijas jaunuzņēmumiem un izstrādātājiem. Jauna bāzes modeļa izstrāde no nulles prasa ievērojamus resursus, kas uzņēmumiem vai jaunuzņēmumiem var nebūt pieejami. Eiropa varētu izmantot atvērtā koda tehnoloģijas, lai balstītu savu tehnoloģiju kopumu uz jau esošiem ieguldījumiem, nevis dublētu ārkārtīgi dārgas investīcijas visa tehnoloģiju kopuma izstrādē.

Treškārt, Eiropai ir nepieciešama skaidra, konsekventa un saskaņota regulācija, kas uzņēmumiem nodrošina stabilitāti un pārliecību, paredzamību. Ja nacionālās regulējošās iestādes interpretē politiku krasi atšķirīgos veidos – bieži vien balstoties uz iepriekš pieņemtiem teorētiskiem riskiem, kas nav materializējušies, – tas rada sistēmiskas neefektivitātes, kas palēnina ekonomisko darbību un kavē inovācijas. Šīs neefektivitātes rada pārmērīgas regulatīvās slodzes Latvijas mazajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, kuri vēlas paplašināties visā Eiropas reģionā.

Tuvojoties 2025. gadam, redzam, ka ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju arvien vairāk nosaka dati, kas ir īpaši svarīgi Centrālajā un Austrumeiropā. Mūsu reģions vienkārši nevar atļauties palaist garām plašos ieguvumus no atbildīgi izstrādātām atvērtā koda MI tehnoloģijām, kas paātrinās ekonomisko izaugsmi un sekmēs progresu zinātniskajos pētījumos. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešami saskaņoti, konsekventi, ātri un skaidri lēmumi saskaņā ar ES datu regulām, kas ļauj Eiropas datus izmantot MI apmācībai Eiropas pilsoņu labā, saglabājot Savienības kultūras mantojumu un nodrošinot, ka Eiropas uzņēmumi saglabā konkurētspēju.