Latvijā saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība – 2023. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi (2022. gadā šī ienākumu starpība bija 6,2 reizes), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Džini koeficients, ko visbiežāk izmanto, lai mērītu ienākumu nevienādo sadalījumu, pērn bija 34,2% (2022. gadā – 34%).
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvija joprojām ir starp valstīm ar augstāko ienākumu nevienlīdzību.
Džini koeficienta vērtība bijusi trešā augstākā ES. 2022. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (37,2%) un Lietuvā (35,7%).
Latvijā 2023. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2022. gadu, pieauga par 108 eiro jeb 14,6%, sasniedzot 848 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumi pieauga straujāk nekā 2022. gadā, kad ienākumu kāpums bija 9,1%.
Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 1003 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 782 eiro un Kurzemē – 742 eiro mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Latgalē – 631 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī un Vidzemē – 699 eiro mēnesī.
Visaugstākie ienākumi bija darbspējas (līdz 64 gadu) vecuma iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni. Pērn viņu ienākumi sasniedza 1171 eiro mēnesī, kopš 2022. gada palielinoties par 17,6%. Savukārt viszemākie ienākumi bija mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pērn sasniedza 593 eiro mēnesī (kopš 2022. gada ienākumu pieaugums par 12%) un pāriem ar trim vai vairāk bērniem – 634 eiro mēnesī (kopš 2022. gada pieaugums par 1,5%). Vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem ienākumi sasniedza 700 eiro mēnesī (kopš 2022. gada pieaugums par 15,6%).
Pērn ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem). Ienākumi no algota darba palielinājās par 16,7% – no 511 līdz 596 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt saņemto sociālo transfertu summas pieauga ievērojami lēnāk – par 6,4% (no 188 līdz 200 eiro mēnesī).
2023. gadā 70,3% no Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem veidoja ienākumi no algota darba, 23,5% – sociālie transferti un 6,1% – pašnodarbināto un citi ienākumi.
2023. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 291 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās – 1860 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 527 eiro mēnes līdz 994 eiro mēnesī. Visstraujāk ienākumi auga turīgākajām mājsaimniecībām, kopš 2022. gada palielinoties par 16,8%. Savukārt trūcīgākajām mājsaimniecībām ienākumi auga lēnāk – tikai par 11,3%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
