2023. gadā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Eiropas Savienības (ES) valstīs svārstījās no 70% līdz 136% no ES vidējā līmeņa, liecina "Eurostat" dati.
Reālā individuālā patēriņa līmenis uz vienu iedzīvotāju ir izteikts pirktspējas standartos un tiek izmantots kā mājsaimniecību materiālās labklājības mēraukla.
Reālais individuālais patēriņš iekļauj visas preces un pakalpojumus, ko mājsaimniecības faktiski patērē. Tas ietver patēriņa preces un pakalpojumus, ko mājsaimniecības iegādājas tieši, kā arī bezpeļņas iestāžu un valdības sniegtos pakalpojumus individuālajam patēriņam (piemēram, veselības un izglītības pakalpojumus).
Pagājušajā gadā deviņas valstis reģistrēja faktisko individuālo patēriņu uz vienu iedzīvotāju, kas pārsniedz ES vidējo rādītāju. Luksemburgā reģistrēts augstākais līmenis – 36% virs ES vidējā līmeņa. Luksemburgai seko Nīderlande un Vācija (abās rādītājs ir 19% no vidējā ES līmeņa).
Zemākais faktiskā individuālā patēriņa līmenis uz vienu iedzīvotāju reģistrēts Ungārijā un Bulgārijā (abās par 30% zem ES vidējā līmeņa) un Latvijā (par 26% zemāks).
Pēdējo trīs gadu laikā faktiskā individuālā patēriņa līmenis uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju ir mainījies lielākajā daļā ES valstu. No 2021. līdz 2023. gadam faktiskā individuālā patēriņa līmenis palielinājās 15 ES valstīs, visvairāk Īrijā (99% no ES vidējā līmeņa 2023. gadā salīdzinājumā ar 91% 2021. gadā), Kiprā (100% pret 94%) un Maltā (90% pret 85%).
Reālā individuālā patēriņa līmenis samazinājās 11 ES valstīs. Lielākais samazinājums tika reģistrēts Dānijā (108% no ES vidējā līmeņa 2023. gadā pret 122% 2021. gadā), Zviedrijā (106% pret 112%), Lietuvā (88% pret 93%) un Čehijā (81% pret 86%).
Arī IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju pēdējo trīs gadu laikā lielākajā daļā valstu ir būtiski mainījies, liecina "Eurostat" dati. Salīdzinājumā ar 2021. gadu 2023. gadā relatīvais IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju palielinājās 12 valstīs.
Lielākais pieaugums bija vērojams Portugālē (81% no ES vidējā rādītāja 2023. gadā salīdzinājumā ar 74% 2021. gadā), Spānijā (91% salīdzinājumā ar 85%), Rumānijā (78% salīdzinājumā ar 72%) un Horvātijā (76% salīdzinājumā ar 70%).
IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir ievērojami samazinājies Luksemburgā (237% pret 260 %), Īrijā (213% pret 226%), Dānijā (125% pret 134%) un Zviedrijā (114% pret 121%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
