Vai gaidāmi zvaigžņu kari? Eiropa atpaliek kosmosa aizsardzībā, citas lielvaras investē miljardus  (1)

Globālie izdevumi kosmosa jomā ar katru gadu pieaug, un ASV veido to ievērojamāko daļu. Tomēr kosmosa ambīcijas ar krietni pieticīgāku budžetu ir arī citām pasaules lielvarām – Krievijai, Ķīnai un ES. Eiropas institūciju finansējums kosmosa programmām veido tikai 20% no ASV apjoma. Tas ES nostāda nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar tās ekonomiskajiem konkurentiem – ASV un Ķīnu, secināts Mario Dragi ziņojumā par konkurētspēju.

Mario Dragi savā ziņojumā uzsver, ka kosmosa nozares nozīme nākotnē turpinās pieaugt, ietekmējot plašu nozaru spektru, sākot no enerģētikas un beidzot ar aizsardzību.

Globālās kosmosa ekonomikas vērtība 2023. gadā sasniedza 630 miljardus ASV dolāru, un prognozes liecina, ka līdz 2035. gadam tā varētu sasniegt 1,8 triljonus ASV dolāru, gadā pieaugot vidēji par 9%, teikts Pasaules ekonomikas foruma ziņojumā.

Kosmoss ir kļuvis par kritisku infrastruktūru gan civilajām, gan militārajām darbībām.

1967. gadā tika noslēgts Kosmosa līgums, ar kuru valstis vienojas neizvietot kodolieročus vai masu iznīcināšanas ieročus Zemes orbītā, uz debess ķermeņiem vai kosmosā. Visas lielvalstis – ASV, Ķīna un Krievija – to ir parakstījušas. (Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas šo līgumu nav parakstījusi.)

Taču valstu nostāja par kosmosa militarizāciju pēdējos gados ir mainījusies. 2022. gadā ASV Gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals paziņoja, ka kosmoss tagad ir kaujas darbības zona. 2018. gadā ASV izveidoja Kosmosa spēkus, lai aizsargātu savas un sabiedroto intereses kosmosā un nodrošinātu tiem kosmosa spējas, piemēram, nodrošinātu drošus sakarus un navigāciju militāro operāciju laikā, kā arī veiktu novērošanu.

Savukārt Ķīna un it īpaši Krievija attīsta pretsatelītu ieroču ražošanu. Tie ir kosmosa ieroči, ar kuriem var veikt triecienus citiem satelītiem. 2019. gadā Krievija pirmo reizi palaida satelītus, kas atbilstoši Pentagona vērtējumam ir kosmosa ieroči.

2021. gada novembrī Krievija arī izmēģināja pretsatelītu ieroci pret vienu no saviem satelītiem, kas orbītā atradies kopš 1982. gada, vēstīja ASV Kosmosa pavēlniecība. Tas Zemes orbītā radīja atlūzu lauku, sašķeļot satelītu vairāk nekā 1500 izsekojamās atlūzās un, iespējams, arī simtiem tūkstošu mazākās atlūzās.

Krievija atkārtoti ir sūtījusi šos satelītus kosmosā, pēdējo reizi – 2024. gada maijā. Šis gadījums aktualizēja jautājumu par ieroču izvietošanu kosmosā, ņemot vērā Kosmosa līgumā noteikto aizliegumu, un kļuva par konfrontācijas punktu starp Krieviju un ASV Apvienoto Nāciju Organizācijā. Aprīlī ANO Drošības padome balsoja par rezolūciju, ar kuru tika aicināts novērst bruņošanās sacensību kosmosā. To atbalstīja 13 no ANO Drošības padomes 15 dalībvalstīm, Krievija tai uzlika veto.

Lai stiprinātu savas aizsardzības spējas kosmosā, valstis investē arvien lielākas summas – visvairāk ASV. Tās 2022. gadā aizsardzībai atvēlēja 60% no visiem kosmosa izdevumiem, tas ir, 37 miljardus ASV dolāru. Ķīna 2023. gadā kosmosam tērēja gandrīz 14 miljardus ASV dolāru, no kuriem 62% bija civilajam sektoram, bet 38% – aizsardzībai.

Savukārt ES krietni iepaliek, un tās investīcijas aizsardzības jomā kosmosā nav būtiski pieaugušas pēdējo 15 gadu laikā.

ES atpalicība ir saistīta ar to, ka dalībvalstis nekoordinējas investīciju jautājumos, norādīts Dragi ziņojumā. Tāpat problēmas rada sadrumstalotā pārvaldība un regulējuma trūkums. Šajā gadā ES plānoja pieņemt ES Kosmosa likumu, kas veicinātu drošību, samazinātu satelītu un nesējraķešu sadursmju riskus un kosmosa piesārņojumu, taču tas tika atlikts. Paredzams, ka to pieņems 2025. gadā.

Šīs problēmas būs jārisina jaunajam Eiropas komisāram, kas būs atbildīgs par aizsardzības un kosmosa jomu. Šo amatu no decembra sākuma ieņem bijušais Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Komisāra amata kandidātu uzklausīšanā Kubiļus Eiropas Parlamentam norādīja uz Dragi ziņojumā minētajiem nozares izaicinājumiem un piedāvāja iniciatīvas to risināšanai, tostarp Kosmosa likuma pieņemšanu un finansējuma piesaisti. Kubiļus arī izcēla Eiropas Kosmosa aģentūras programmu lomu Eiropas kosmosa spēju attīstībā.

Taču nozares pārstāvji jau bažījas, ka kosmoss kļūs par pastarīti jaunā komisāra uzmanības lokā, ziņo "Euronews". Turklāt kosmosa nozare ir noraizējusies, kā tas ietekmēs ES stratēģisko neatkarību, ja problēmas netiks risinātas un Eiropa turpinās būt atkarīga no kritiski svarīgajām tehnoloģijām un piegādātājiem, kas atrodas ārpus ES.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI, EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.