Francijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieaug, liecinot par pieaugošajām bažām par valsts finansēm, raksta "Euronews", atsaucoties uz "Eurostat" datiem. Bet vai pašreizējie dati nozīmē problēmas saistībā ar valsts parāda apkalpošanu nākotnē?
Ja skatās tikai uz parāda apkalpošanas izmaksām, Kipra, Spānija un Horvātija, šķiet, ir mazāk riskanti ieguldījumi obligāciju tirgū nekā Eiropas otrā lielākā ekonomika Francija.
Pēdējā gada laikā eirozonas valstu obligāciju tirgū ir notikušas pārmaiņas.
"Kopumā visā eirozonā ir vērojams liels ienesīguma samazinājums," "Euronews Business" sacījis "S&P Global Ratings" rīkotājdirektors un EMEA valstu speciālists Frenks Gils, piebilstot, ka "liels izņēmums ir Francija".
Vienu no lielākajiem pārsteigumiem sagādāja tā dēvētās bloka perifērijas valstis, kas uzreiz pēc 2008. gada finanšu krīzes cīnījās ar neilgtspējīgiem parādiem, tostarp Portugāles, Spānijas un Grieķijas, obligāciju tirgi. Šobrīd lielākajai daļai šo valstu par savu parādu apkalpošanu jāmaksā mazāk nekā ilggadējai investoru favorītei Francijai.
Viens no iemesliem ir tas, ka šo valstu parāds ir kļuvis ilgtspējīgāks, ņemot vērā zemo inflāciju un augsto izaugsmi."Dažās no šīm valstīm ir ievērojams tūrisma nozares īpatsvars, kurā ir ļoti augsti izaugsmes tempi, ļoti spēcīgi darba tirgi un budžeta pārpalikumi, tostarp Portugāle, Grieķija un pat tādās mazākās valstīs kā Kiprā," norāda Gils.
"Tās atmaksā parādu. Tādējādi absolūtais parāda apjoms tirgū samazinās. Un, manuprāt, tas izskaidro, kāpēc Grieķijas desmit gadu ienesīgums pēdējā gada laikā samazinājies par 0,5%." Šī tendence, iespējams, turpināsies arī 2025. gadā.
"Es domāju, ja šīs valstis turpinās uzrādīt budžeta pārpalikumus, t.i., to kopējais parāda līmenis samazināsies un ļoti strauji saruks salīdzinājumā ar IKP, jo IKP strauji pieaug, tad, manuprāt, turpināsies šo valstu ienesīguma konverģence ar Vācijas ienesīguma līmeni," sacīja Gils.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!