Revīzijā par ES digitālajiem maksājumiem atklāj vairākas nepilnības

Laikposmā no 2017. līdz 2023. gadam digitālo maksājumu vērtība mazumtirdzniecībā Eiropas Savienībā vairāk nekā divkāršojās, 2023. gadā pārsniedzot vienu triljonu eiro. Tā kā digitālie maksājumi ir ļoti svarīgi ES iekšējā tirgus netraucētai darbībai, jo īpaši pāri robežām, ES ir atbildīga par to, lai tie darbotos efektīvi un lietderīgi. Piemēram, attiecībā uz karšu maksām revidenti lēš, ka ES patērētāji 2023. gadā samaksāja 5–6 miljardus eiro.

ES cenu intervences pasākumu mērķis ir vai nu mazināt negodīgas konkurences kaitīgo ietekmi, vai sasniegt konkrētus politikas mērķus, iespējams, par labu patērētājiem. Saskaņā ar ES digitālo maksājumu sistēmu šādi intervences pasākumi ietver starpbanku komisijas maksu maksimālo robežvērtību karšu maksājumiem, papildmaksas aizliegumu maksājumiem ar karti un SEPA (vienotās eiro maksājumu telpas) maksājumiem, atvērtas banku darbības nodrošināšanu bez maksas un cenu paritāti starp pārrobežu eiro maksājumiem.

"Mēs konstatējām, ka pamata tiesību aktos par digitālajiem maksājumiem nav noteikti skaidri kritēriji, lai novērtētu cenu intervenču pamatotību vai to piemērošanas ilgumu. Nav arī prasību par periodisku pārskatīšanu," sacīja par revīziju atbildīgā ERP locekle Ildiko Galla-Pelča. "Attiecībā uz dažām intervencēm, kas saistītas ar karšu maksājumiem, Eiropas Komisija nevarēja pierādīt, ka pozitīvā ietekme uz patērētājiem nepārprotami atsver negatīvo ietekmi".

Šajā kontekstā revidenti arī norāda, ka vāji izstrādāta cenu intervence var izraisīt neefektivitāti maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, izkropļot tirgus piedāvājumu un pieprasījumu un sliktākajā gadījumā negatīvi ietekmēt patērētājus un tirgotājus.

ES digitālo maksājumu politikas ietekme joprojām lielā mērā nav zināma, jo Komisija nav ieviesusi efektīvu uzraudzības sistēmu un, kas ir vēl būtiskāk, tai trūkst piekļuves attiecīgiem datiem. Tomēr dažas ES darbības var uzlabot maksājumu pārredzamību, ātrumu un izmaksas.

Revidenti arī apzināja divus galvenos problēmjautājumus saistībā ar ES atvērtās banku darbības sistēmu, un tie ir: pienākums nodrošināt trešām personām – pakalpojumu sniedzējiem bezmaksas piekļuvi maksājumu lietotāju datiem, kas var atturēt konta datu turētājus no augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanas, un standartizētu lietojumprogrammu saskarņu trūkums, kas kavē pakalpojumu sniedzējus, kuri ir trešās personas, izmantot minētos datus. Turklāt atvērta banku darbība līdz šim ir īstenota un uzraudzīta tikai valsts līmenī, un tas nozīmē, ka nav pieejami ticami konsolidēti dati par atvērto banku darbību Eiropas Savienībā.

Visbeidzot, neraugoties uz to, ka Komisija ir pastiprinājusi centienus apkarot diskrimināciju maksājumu kontu atrašanās vietas dēļ, maksājumi joprojām tiek noraidīti ārvalstu konta numura dēļ. Lai gan šāda diskriminācija ir aizliegta ar SEPA regulu, tā joprojām ir reāla problēma patērētājiem visā Eiropas Savienībā. Revidenti atzīmē, ka efektīvu rīcību šīs problēmas novēršanai ietekmē regulējuma nepilnības attiecībā uz izpildes panākšanu un valsts iestāžu sadarbību.

Eiropas Savienībai ir attīstīts tiesiskais regulējums digitālo maksājumu jomā, un pēdējos desmit gados tas ir paplašināts un pārskatīts, lai ņemtu vērā straujo attīstību nozarē.

Ņemot vērā bažas par ierobežoto konkurenci ES karšu maksājumu tirgū, Komisija 2024. gadā sāka tirgus apsekojumu, lai izpētītu potenciāli tirgu kropļojošu praksi, piemēram, negodīgus tirdzniecības nosacījumus un to, ka galvenie nozares dalībnieki ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. Izmeklēšana turpinās.