Medus analīzes Vācijā atklāj viltojumus. Latvijā PVD testē papildu paraugus  (4)

Arī Latvijā novērojams satraukums par iespējamu medus viltošanu. Novembrī Zemkopības ministrija (ZM) "Delfi Bizness" atklāja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), valsts zinātniskais institūts BIOR un ZM plāno veikt papildu medus paraugu analīzi, lai noteiktu medus viltojumus.

"Delfi Bizness" jautāja PVD par veiktajām analīzēm, kā arī vaicāja lielveikalu tīkliem, cik atbildīgi tie izvērtē medus atbilstību dabiskā medus kritērijiem.

Teju puse jeb 46% no 320 medus paraugiem, kas importēti un pārbaudīti 16 Eiropas Savienības dalībvalstīs, 2023. gadā veiktā Eiropas Komisijas pētījumā neatbilda dabiska medus kritērijiem. Savukārt 2024. gadā Eiropas Profesionālās biškopības asociācija pētījumā, kura ietvaros analizēja Vācijas lielveikalu ķēdēs tirgoto medu, konstatēja, ka 80% paraugu neatbilst "medus direktīvas" kritērijiem.

Arī Latvijā 2024. gada pavasarī konstatēja medus paraugu, kurš neatbilda medus standartam. Par to tika informēts PVD, taču produkts no tirdzniecības vietas netika izņemts, jo ES trūkst atbilstošu likumu un procedūru šādai rīcībai.

Decembrī vācu medijs ZDF nosūtīja medus paraugus no lielveikalu tīkliem – "Aldi", "Lidl", "Rewe", "Edeka", "Penny", "Netto" un tirgus līdera "Langnese" – uz divām dažādām laboratorijām Igaunijā un Austrijā, lai veiktu DNS testēšanu. Šīs analīzes ļauj noteikt, vai medus ir bišu ražots vai viltots, proti, ražots rūpnīcā.

Rezultāti ir pārsteidzoši. "Diemžēl analīžu rezultāti liecina, ka lielāko daļu šo medus paraugu nevar klasificēt kā medu," ZDF norādīja Mihaels Traugots, Insbrukas Universitātes zoologs un "Sinsoma" laboratorijas vadītājs.

Lielveikali noraida apsūdzības, ka viņu medus nav īsts, norādot, ka tirgotāju pašu veiktajās analīzēs līdz šim nav konstatēti medus viltojumi.

Savukārt eksperti ZDF saka, ka rezultātu ticamību apstiprina tas, ka abas laboratorijas nonākušas pie identiskiem secinājumiem.

ZDF norāda, ka Vācijas politiķi ļoti nopietni raugās uz analīžu rezultātiem.

2024. gada beigās uz laboratoriju Igaunijā tika nosūtīti desmit medus paraugi arī no Latvijas. Laboratorijā tiek pētīta paraugu DNS atbilstība "īsta" medus DNS. Izmeklējumu rezultāti vēl nav saņemti, "Delfi Bizness" atklāj PVD Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.

Viņš piebilst, ka 2024. gadā kopumā noņemti 33 medus paraugi, lai noskaidrotu to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Visi izmeklētie paraugi atbilda prasībām.

"Arī iepriekš minētie papildus noņemtie 10 medus paraugi, kas vēl tiek testēti Igaunijā, ir izmeklēti pēc dažādiem kvalitātes rādītājiem, un arī tie atbilda prasībām," saka Eiklons.

Aizdomas par medus viltošanu galvenokārt attiecas uz produktiem no trešajām valstīm. Eiklons norāda, ka caur Latvijas robežkontroles punktiem Eiropas Savienībā medus no trešajām valstīm tiek ievests salīdzinoši nelielos apjomos. 2024. gadā tā bija mazliet vairāk nekā viena tonna medus no tādām valstīm kā Gruzija un Ķīna.

"Lidl" ir viens no lielveikalu tīkliem, kura pārdoto medu Vācijā pārbaudīja ZDF. "Lidl Latvija" komunikācijas komandas vadītāja Zane Neļķe norāda, ka šobrīd "Lidl" veikalos Latvijā pārdošanā ir vairāki medus veidi, no kuriem divi ir privātā zīmola produkti, bet pārējie ir ražotāju zīmoli – gan Latvijas, gan Eiropas Savienības.

"Visus "Lidl" privāto zīmolu produktus papildus pārbaudām. Katram produktam ir savs pārbaužu skaits, piemēram, medu "Lidl" pārbauda vienu reizi gadā," saka Neļķe. Viņa norāda, ka decembra beigās PVD pārbaudīja "Lidl" privātā zīmola "Maribel" ziedu medu 500 g iepakojumā un atzina to par atbilstošu visām prasībām.

Tāpat "Lidl" sadarbības partneriem vienmēr pieprasa atbilstošus kvalitātes sertifikātus, tostarp starptautisko pārtikas drošības BRC sertifikātu un globālo pārtikas drošības IFS sertifikātu.

"Rimi" privātās preču zīmes "Rimi Smart" medum kā izcelsmes valsts norādīta Ķīna, Ukraina vai Lietuva. Uz jautājumu, kā veikalu tīkls pārliecinās, ka piedāvātais medus ir īsts un bišu ražots, uzņēmuma pārstāve Everita Bičkova skaidro "Delfi Bizness", ka, lai kļūtu par "Rimi" piegādātāju, ražotājam jāievieš un jāsertificē kvalitātes un drošības vadības sistēma atbilstoši kādam no starptautiski atzītiem standartiem, piemēram, BRC vai IFS, kas ietilpst "Global Food Safety Initiative" (GFSI).

Ļoti mazu un vietējo ražotāju gadījumā var tikt pieļauti izņēmumi, bet šādā gadījumā "Rimi" veic savu kvalitātes auditu.

"Ar visiem "Rimi" privātās preču zīmes ražotājiem ir noslēgts līgums un noteiktas produkta specifikācijas, kurās iekļauti konkrēti kvalitātes un ķīmiskie parametri un to testēšanas biežums, kas jānodrošina no ražotāja puses," apgalvo Bičkova. Tāpat arī uzņēmums izlases kārtībā veic medus testēšanu "Rimi" pārtikas krāpniecības programmas ietvaros, kur pārbauda pilnīgi visus kvalitātes un ķīmiskos parametrus akreditētās laboratorijās, lai pārliecinātos par medus autentiskumu.

Viņa skaidro, ka viens no faktoriem, kāpēc "Rimi" piedāvā saviem pircējiem Ķīnas izcelsmes medu, ir iespēja piedāvāt zemākas cenas produktu, kas gan nenozīmē zemāku kvalitāti un ko apliecina arī produktu testēšanas rezultāti. Otrs faktors ir tas, ka vietējā tirgū medus ražotāji nevar piedāvāt medu tādos apjomos, kā to vajadzētu mazumtirdzniecības tīklam privātajai preču zīmei.

"Lai saglabātu augstu un nemainīgu kvalitāti, diemžēl nav iespējams iepirkt dažādus medus daudzumus no vairākiem uzņēmumiem, turklāt tam ir jābūt uzticamam partnerim, kas ir reģistrēts PVD," saka "Rimi" pārstāve.

Bičkova uzsver, ka robežkontrole un PVD veic regulārās testēšanas un ar "Rimi" privātās preču zīmes medu nav bijuši gadījumi ar apšaubāmu izcelsmi vai kvalitāti.

Arī "Maxima" pārdod medu, kas ražots ārpus ES. "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norāda, ka šobrīd lielveikalu tīkls piedāvā vairāk nekā 20 dažāda veida medus, prioritāri izvēloties vietējos ražotājus, piemēram, "Vinnis", "Liepkalni" un citus. 60% no "Maxima" veikalos tirgotā medus ir ražots Latvijā.

"Sadarbojamies tikai ar oficiāli reģistrētiem medus piegādātājiem, ievērojot godīgas komercprakses principus un izvērtējot piegādātāju sniegtās produkta specifikācijas, kā arī kvalitātes apliecinājumus, kas atbilst gan Eiropas, gan Latvijas likumdošanai," uzsver Dupate-Ugule.

Uz "Maxima" privātās preču zīmes "Favorit" medus gan nav norādīta konkrēta izcelsmes valsts. Vaicāta, kā tiek pārbaudīts medus autentiskums, Dupate-Ugule norāda, ka privātās preču zīmes medus tiek rūpīgi izvēlēts pēc noteiktām "Maxima" kvalitātes prasībām. "Esošajiem privātās preču zīmes medus ražotājiem regulāri tiek veikti medus atbilstības testi un kvalitātes auditi, lai pārliecinātos par prasību izpildi un medus autentiskumu," apgalvo "Maxima Latvija" pārstāve.

Arī Igaunijas Pārtikas un veterinārais dienests veic ikgadējas medus pārbaudes. 2023. gadā Igaunijas tirgū tika paņemti 22 medus paraugi, sešos no tiem tika atklāti svešas izcelsmes cukuri. 2024. gadā situācija uzlabojās – tikai viens analizētais paraugs saturēja svešas izcelsmes cukurus, tas tika atsaukts no tirdzniecības. Tā bija pirmā reize, kad tika konstatēts, ka vietējais medus satur svešas izcelsmes cukurus.

Marts Kullamā, uzņēmuma "Iktos" pārstāvis, Igaunijas "Delfi" skaidro, ka medus, kurā konstatēti svešas izcelsmes cukuri, nāk no profesionāla biškopja Dienvidigaunijā, kurš norāda, ka nav krāpies. "Mēs paši nosūtījām to pašu medus partiju uz "Intertek", akreditētu Vācijas laboratoriju, lai to analizētu, izmantojot to pašu metodi, un mums pateica, ka tas ir īsts medus," saka Kullamā.

Uzņēmumā norāda, ka saskaņā ar Pārtikas likumu uzņēmējam ir tiesības uz sekundāro ekspertīzi par saviem līdzekļiem, taču Igaunijas Pārtikas un veterinārais dienests neļāva to veikt.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.