Pasaules finanšu tirgi kļūst arvien optimistiskāki, un tirgus situācija kapitāla darījumiem uzlabojas. Tas ir skaidrs secinājums, kas balstās galvenokārt zemos un stabilos inflācijas rādītājos, kas ļauj valstu centrālajām bankām pakāpeniski un pietiekami strauji samazināt procentu likmes. Tāpat tirgus optimismu virza mākslīgā intelekta (AI) tehnoloģiju uzņēmumu izaugsmes cerīgā perspektīva un digitālās transformācijas perspektīvas. Noteikti tirgiem palīdz arī skaidrība pēc jauna ASV prezidenta ievēlēšanas. Eiropas un ASV tirgi pērn atguvās no 2023. gada inflācijas šoka un uzrādīja būtiski labākus rezultātus.
Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) tirgi pagājušajā gadā gan uzrādīja zemāku aktivitāti nekā 2023. gadā – tika īstenoti 1215 IPO darījumi, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš (1315). Arī IPO piesaistīto investīciju apjoms ir krities par 4% – no 126,1 miljarda ASV dolāru 2023. gadā līdz 121,2 miljardiem dolāru pērn.
Tomēr šis kritums ir savā ziņā mānīgs. Pirmkārt, Ķīnā bija novērojama desmit gadu laikā zemākā IPO darījumu aktivitāte, kas pasliktināja pasaules kopējos rādītājus. Eiropas un ASV tirgi pērn bija atguvušies no 2023. gada inflācijas šoka un uzrādīja būtiski labākus rezultātus.
Otrkārt, jāmin, ka 2024. gada otrajā pusē visos pasaules reģionos bija būtiski vairāk IPO darījumu nekā gada pirmajos sešos mēnešos. Pasaulē otrajā pusgadā bija par 17% vairāk IPO darījumu nekā gada pirmajā pusgadā (654 pret 561), kā arī tika piesaistīts par 30% vairāk investīciju (68,5 pret 52,7 miljardiem ASV dolāru). Šie fakti skaidri parāda, ka, tuvojoties gada nogalei, ekonomikas kopējais optimisms bija redzams arī IPO tirgos, it sevišķi Eiropā un ASV.
Eiropā pagājušajā gadā tika reģistrēts par 17% mazāks IPO darījumu skaits salīdzinājumā ar 2023. gadu – 125 pret 148. Taču šie darījumi piesaistīja būtiski vairāk investīciju – ieguldījumu vērtība bija pat par 41% lielāka – tā auga no 13,5 miljardiem ASV dolāru 2023. gadā līdz 19,1 miljardam pagājušajā gadā. Interesanti, ka Eiropā visvairāk IPO darījumu pērn bija Turcijā – 31.
Eiropā pērn arī tika īstenoti vairāki sevišķi lieli IPO darījumi – "Puig Brands" SA, kas piesaistīja 2,9 miljardus ASV dolāru, kā arī "Galderma Group" AG ar 2,6 miljardiem dolāru un "CVC Capital Partners" plc ar 2,5 miljardiem dolāru. Šie IPO darījumu mērogi konkurē pat ar ASV tirgu lielākajiem IPO darījumiem. Kopējā darījumu aktivitāte un it sevišķi investīciju apjoms ļauj secināt, ka Eiropas IPO kapitāla tirgi šobrīd ir labā pozīcijā, un arvien sarūkošas procentu likmes šo tendenci visdrīzāk tikai pastiprina.
Eiropā liels pieaugums bija Ziemeļvalstīs, kur pērn IPO aktivitāte pieauga tieši divreiz – šeit tika īstenoti 20 IPO darījumi (pretēji 10 darījumiem 2023. gadā), kas kopumā piesaistīja 1,4 miljardus ASV dolāru. Te ir uzskatāmi varam redzēt, kāds ir vidējais Ziemeļvalstu IPO lielums – tas ir ap 70 miljoniem ASV dolāru. Es pieminu Ziemeļvalstis, jo tās visdrīzāk ir tuvākais un līdzīgākais reģions, ar ko salīdzināt Latvijas un Baltijas kapitāla tirgus. 70 miljonu ASV dolāru IPO Latvijai būtu ļoti liels darījums, taču tas nebūt nav nesasniedzams, un atsevišķi Baltijas enerģijas milži kapitāla tirgos ir piesaistījuši vairāk. No tā varam secināt, ka Latvijas uzņēmumi nav par mazu, lai to iziešanu biržā nepamanītu arī starptautiski.
Kā jau minēju, ASV kapitāla tirgos pagājušais bija labs gads IPO darījumiem – skaitliski to bija par 44% vairāk nekā gadu iepriekš (183 pret 127), bet piesaistīto investīciju apjoms auga par 47% no 22,2 miljardiem ASV dolāru 2023. gadā līdz 32,8 miljardiem pērn. Lielākais IPO darījums ASV pagājušajā gadā bija "Lineage" Inc kotācija, kas piesaistīja 5,1 miljardu ASV dolāru Ņujorkas "Nasdaq" biržā. ASV tirgi ir īpaši arī ar to, ka šeit tiek īstenots ļoti liels pārrobežu IPO darījumu skaits, proti, kotēti tiek citu valstu uzņēmumi. Pagājušajā gadā ASV tirgos šādu darījumu bija pat vairāk par pusi (55%), un to izcelsmes valstis galvenokārt bija Ķīna, Singapūra un Austrālija.
Vērtīgi arī paraudzīties, kas pagājušajā gadā notika ar IPO darījumu akcijām pēc kotēšanas uzsākšanas? Tas lielā mērā parāda to, cik adekvāti ir bijuši vērtējumi, uzņēmumam ejot uz IPO un kā tirgi novērtē uzņēmumu potenciālu jau vēlāk, proti, pēc IPO. Un te redzam, ka ASV tirgos investoriem ir bijis vērts ieguldīt IPO kotācijas laikā, jo pērn uz gada beigām kopš kotācijas dienas IPO uzņēmumu akcijas vidēji bija augušas cenā par 46%, kamēr, piemēram, Eiropas tirgos, neskaitot Lielbritāniju, šis akciju vērtības pieaugums bija 20,6%, bet Lielbritānijā – tikai 5,5%.
Tomēr kopējā tendence ir, ka akciju cenas pēc IPO aug un nereti pat būtiski, kas arī norāda uz optimistisku investoru noskaņojumu. Tomēr tas rada arī ekspektācijas, un uzņēmumiem, kas domā "iet biržā", ir jānovērtē, vai investori var cerēt labi nopelnīt no IPO darījuma jau salīdzinoši drīz?
Ko tas nozīmē Latvijai, un kas gaidāms šogad? Lielākais notikums finanšu tirgos pēdējā laikā patiesībā ir inflācijas mazināšanās, kas ievada jaunu, arvien lētāku un pieejamāku finanšu līdzekļu periodu. Tas nāk par labu IPO tirgiem – investori meklē ieguldījumu atdevi, un veselīgi ekonomiskie apstākļi ļauj uz uzņēmumu izaugsmi raudzīties daudz pozitīvāk, pieaug arī riska apetīte. Ja pagājušajā gadā IPO tirgos bieži tika runāts par gatavošanos un nogaidīšanu, tad šogad šīs runas nomaina rīcības plāni.
Tomēr IPO darījumiem svarīga, protams, ir ne tikai kopējā tirgus situācija – tiem uzņēmumiem, kas domā par IPO, jāvar pierādīt, ka to biznesa modelis ir spējīgs radīt brīvu naudas plūsmu un pelnīt no labākiem ekonomikas apstākļiem. Tā saka, ka paisums paceļ visas laivas un tā savā ziņā ir taisnība, taču finanšu tirgos ne visas laivas paceļas vienlīdz augstu. Investoriem ir jābūt pārliecībai, ka "tas ko viņi dara, nākotnē būs vajadzīgs arvien vairāk, un patērētāji par to vēlēsies maksāt arvien vairāk. Pie tam, uzņēmums ir ļoti labi pārvaldīts." Iesaku visiem Latvijas uzņēmumiem, kas domā par IPO, pajautāt, vai mēs varam tā teikt par sevi?