Situācija Eiropas pilsētās rada bažas

Eiropas pilsētas ir pārāk trokšņainas, un, neraugoties uz uzlabojumiem, gaisa piesārņojums joprojām ir pārāk liels. Revidenti uzskata, ka tas ir īpašs iemesls bažām, jo ES un tās dalībvalstīm turpmākajos gados būs jāpastiprina centieni ievērot stingrākus standartus.

Trīs ceturtdaļas ES iedzīvotāju dzīvo pilsētu teritorijās un tāpēc ir īpaši pakļauti gaisa un trokšņa piesārņojumam.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem gaisa piesārņojums katru gadu Eiropā nogalina vismaz 250 000 cilvēku. Turklāt ilgstoša pakļautība pārmērīgam trokšņa līmenim var nelabvēlīgi ietekmēt veselību, piemēram, izraisīt miega traucējumus, trauksmi, kognitīvos traucējumus un garīgās veselības problēmas, kā rezultātā katru gadu Eiropā ir 48 000 jaunu sirds slimību gadījumu un 12 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu.

ES ir ieviesusi noteikumus, lai tās 450 miljonus iedzīvotāju aizsargātu pret gaisa un trokšņa piesārņojumu. Eiropas Komisija arī apgalvo, ka tā ir mobilizējusi 46,4 miljardus eiro 2014.–2020. gadam un 185,5 miljardus eiro 2021.–2027. gadam, lai atbalstītu tīra gaisa mērķus.

"Cīņa pret piesārņojumu pilsētās ir attīstījusies pozitīvi. Tomēr būtu liela kļūda atpūsties uz lauriem," sacīja par revīziju atbildīgais ERP loceklis Klauss-Heiners Lehne. "ES un tās dalībvalstīm ir jāapzinās, ka vērienīgus mērķus nevar sasniegt bez ievērojamiem papildu centieniem."

Revidenti atzīst, ka gaisa kvalitāte Eiropas Savienībā kopumā ir uzlabojusies. Tomēr viņi brīdina, ka gaisa piesārņojums, jo īpaši slāpekļa dioksīda (NO₂) koncentrācija, ko rada automobiļi un kravas automobiļi, joprojām ir nopietna problēma.

2022. gadā 10 dalībvalstis joprojām pārsniedza pašreizējo ES slāpekļa dioksīda (NO₂) robežvērtību. Tā kā ES gaisa kvalitātes standarti drīz kļūs stingrāki, ES pilsētām būs jāpieliek lielākas pūles, lai panāktu atbilstību jaunajiem ES standartiem, ja tās vēlas pietuvināties Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem.

Troksnis ir pilsētas piesārņojuma otrs aspekts, un bieži vien tas netiek ņemts vērā. Revidenti secina, ka novērtēt progresu šāda veida piesārņojuma samazināšanā ES ir praktiski neiespējami. Lielākajā daļā dalībvalstu trokšņa monitoringā ir trūkumi un kavējumi, un tas nozīmē, ka tendenci nevar noteikt.

Dati liecina, ka 2030. gada nulles piesārņojuma trokšņa mērķrādītājs, kas paredz par 30% samazināt to cilvēku skaitu, kuriem transporta troksnis kaitē, visticamāk, netiks sasniegts. Tiek lēsts, ka samazinājums labākajā gadījumā būs 19%, bet sliktākajā gadījumā kaitējumu cietušo cilvēku skaits līdz 2030. gadam varētu pat palielināties par 3%.

Realitāte ir tāda, ka pilsētām ir grūti efektīvi risināt gaisa un trokšņa piesārņojuma problēmas. Iemesli tam ir dažādi – sākot ar iestāžu vāju koordināciju un beidzot ar pasākumu apšaubāmu efektivitāti, nemaz nerunājot par vietējo pretestību pret tiem. Piemēram, var minēt zaļās zonas ("asis"), kurās gājējiem un velosipēdistiem ir prioritāte salīdzinājumā ar automašīnām.

Revidenti konstatēja, ka tās sniedz labumu vietējiem iedzīvotājiem, bet pasliktina gaisa kvalitāti un trokšņa līmeni apkārtējās ielās. Tāpat arvien jutīgāks kļūst arī jautājums par mazemisiju zonām, kas palīdz samazināt gaisa un trokšņa piesārņojumu. Piemēram, mēģinājumi tādas ieviest Barselonā un Krakovā atdūrās pret juridiskām problēmām diskriminācijas vai brīvas pārvietošanās ierobežojumu dēļ, kā rezultātā pasākums tika samazināts vai atlikts.

Revidenti arī konstatēja, ka Eiropas Komisijas pārkāpumu procedūra ir ilgstoša un ne vienmēr ir efektīvs līdzeklis, ar ko panākt, lai revidētās pilsētas ievērotu ES noteikumus par gaisa un trokšņa piesārņojumu.