Lai uzlabotu nodarbināto profesionālās kompetences un digitālās prasmes un veicinātu darba tirgū aktuālo profesiju apgūšanu, izveidota prasmju pārvaldības platforma "stars.gov.lv". Platformas pārraudzītāja – Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) – norāda, ka tas nav tikai viens mācību projekts, bet tā ir platforma, kur "dzīvos dažādu pieaugušo izglītības projekti". Pašlaik interesenti, izveidojot individuālo mācību kontu (IMK), var pieteikties trīs projektos īstenotām izglītības programmām, kuras līdzfinansē Eiropas Savienības fondi un valsts budžets.
VIAA Mūžizglītības analītikas un atbalsta nodaļas projektu vadītāja Elīna Markaine "Delfi Bizness" stāsta par platformas mērķiem, pieejamām izglītības programmām un interesi par tām.
"Šobrīd mēs esam [projekta – red.] izstrādes aprobācijas stadijā," atklāj Markaine, piebilstot, ka vienlaikus notiek platformas attīstības darbi. Uzsākot platformas aprobācijas īstenošanu, pirmajām 2000 personām, kuras izveidoja savu IMK un pieteicās izglītības programmai, bija iespēja pretendēt uz finansējumu mācību izmaksu segšanai 500 eiro apmērā. Finansējums tika piešķirts, ņemot vērā pieteikšanās secību.
Patlaban šajā platformā izveidoti gandrīz 8000 individuālo mācību kontu un vairāk nekā 6000 personas pieteikušās mācībām dažādos projektos. Atsevišķos projektos pieteikšanās joprojām notiek, tāpēc pieteikumu skaits vēl pieaugs.
VIAA īsteno divus no pašlaik trim platformā esošajiem projektiem – IMK projektu, kur cilvēki var pieteikties digitālo prasmju uzlabošanai, un "Mācības nodrabinātajiem" projektu, kur nodarbinātie var gan pilnveidot digitālās un profesionālās prasmes, gan iegūt profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties.
Trešo projektu par digitālo prasmju apguvi pamatlīmenī īsteno Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), nodrošinot personu pieteikšanos mācībām platformā "Stars".
Topā – mākslīgais intelekts
Markaine stāsta, ka lielākā interese ir par mācībām, kas saistītas ar digitālo prasmju uzlabošanu. IMK projekta mācības, kurām pieteikušās jau vairāk nekā 2000 personas, ir sadalītas izglītības programmu virzienos. "Viennozīmīgi pirmo vietu ieņem ar mākslīgo intelektu saistītās mācības," stāsta Markaine. Visvairāk dalībnieku pieteikumu ir programmās "Mākslīgā intelekta izmantošana ikdienā", "Biznesa analītika ar mākslīgā intelekta risinājumiem" un "Biznesa procesu automatizācija ar mākslīgā intelekta risinājumiem".
Mākslīgā intelekta prasmju apguvei pieprasījuma ziņā seko IT projektu vadības un programmēšanas mācības.
EM izvirza prioritātes
"Mācības nodarbinātajiem" projektā tiek īstenotas izglītības programmas profesionālo kompetenču attīstībai kvalifikācijās, kuras Ekonomikas ministrija ir atzinusi par darba tirgū svarīgām, pieprasītām.
Lai gan arī "Mācības nodarbinātajiem" projektā pieprasītas ir mācības digitālo prasmju uzlabošanai, populāra ir arī elektrotehniķa kvalifikācijas iegūšanas iespēja. Uz šīm mācībām līdz intervijas dienai 15. janvārī bija vairāk nekā 500 pieteikumu.
Vēl pieprasītas ir elektromontiera, IT projektu vadības, procesu vadības un finanšu datu analīzes mācības, kā arī māsu palīga kvalifikācijas ieguve.
Hobijmācības nenodrošinās
Markaine norāda, ka interese par programmām ir pietiekama: "Tiesa, tā ir atkarīga no piedāvājuma veida un klāsta." Svarīgi, lai persona mācītos jomā, kurā strādā vai plāno strādāt, un lai mācības atbilstu gan tās darba, gan darba tirgus vajadzībām. Mācību vajadzības tiek izstrādātas, un tās apstiprina Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija, kuras sastāvā ir Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvji, kā arī sociālie partneri, tostarp Latvijas Darba devēju konfederācija.
"Ja mēs piedāvājam vispārīgākas programmas, piemēram, agrāk autovadītāja apliecības iegūšanu vai valodas prasmes, interese ir lielāka. Jo tehniskākas mācību vajadzības definējam, jo mazāks personu loks tās izvēlas," saka Markaine. Viņa piebilst, ka šobrīd tiek strādāts pie tā, lai nodrošinātu mācības tajās jomās, kas ir aktuālas un darba tirgum vajadzīgas, un nenodrošinātu tā sauktās hobijmācības.
Šobrīd vidējā mācību apmeklētāja profils nav izveidots, taču parasti tās ir personas no 30 līdz 40 gadiem, nedaudz vairāk ir sieviešu. Taču ir apkopoti pieteikumi sadalījumā pa reģioniem. Dominē Rīga, reģioni ir mazliet mazāk pārstāvēti, bet Markaine skaidro, ka šis sadalījums ir pret kopējo iedzīvotāju skaitu. Turklāt lielākā daļa mācību tiek īstenota attālināti vai daļēji attālināti, tāpēc šis [nepiekļūstamības – red.] faktors nav tik noteicošs, uzsver speciāliste.
Lielie mērķi
Izglītības programmu piedāvājums nepārtraukti tiek papildināts. "Jāseko līdzi! Personām ir iespēja mācīties nepārtraukti," uzsver Markaine.
Viņa stāsta, ka mērķi saistībā ar platformu "Stars" ir lieli un ar laiku tā tiks funkcionāli attīstīta.
"Izglītības iespēju piedāvājums platformā paplašināsies," saka Markaine, piebilstot, ka vēlas platformā piedāvāt arī profesionālās pilnveides programmas un neformālo izglītību. Turklāt ir doma, ka platformā būs ne tikai valsts vai Eiropas Savienības finansētas mācības, bet arī tādas, kuras personas apmaksās pilnībā no saviem vai darba devēja līdzekļiem, atklāj speciāliste.
PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
