Ar 13 miljoniem darbavietu, 255 rūpnīcām un 15 miljoniem saražoto transportlīdzekļu gadā, kas veido līdz pat 7% no Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopprodukta (IKP), nav pārspīlēti teikt, ka autobūves industrija ir Eiropas industrijas sirds. Eiropas ikoniskie auto zīmoli, kurus ar lielu aizrautību un izteiktu jaunradi ir radījuši izcili un tālredzīgi inženieri, ir uzkrājuši unikālu un visā pasaulē pamanītu pieredzi. Diemžēl šobrīd šī mūsu "pukstošā sirds" cīnās ar grūtībām, ko pakāpeniski vājinājuši dažādi ekonomiski faktori un politiski kļūdaini soļi ar nozari bremzējošām sekām.
Vācijā, Francijā, Itālijā un Beļģijā nesen tika paziņots par rūpnīcu slēgšanu un iespējamu tūkstošiem darbinieku atlaišanu. Kādreiz tik stabilo vadošo Eiropas uzņēmumu sabremzēšanās ir satricinājusi visu Eiropu. Šī skarbā situācija skar ne tikai darbavietas, bet arī par mūsu neatkarību. Mēs Eiropas Parlamenta ETP grupā nestāvēsim malā un joprojām esam pārliecināti, ka mobilitātes nākotne ir jāveido Eiropā, nevis Ķīnā.
Lai tuvotos šim mērķim, ir ļoti daudz darāmā. Te jāsaka, ka Eiropa jau ir sākusi reaģēt, piemēram, palielinot tarifus Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem. Taču ar to nepietiks. Pirmais nozīmīgais izaicinājums ir dot uzņēmumiem rīcības brīvību. Pašlaik uzņēmēji tā vietā, lai attīstītos, savu enerģiju velta normatīvo aktu ieviešanai un centieniem saņemt nepieciešamās subsīdijas to ievērošanai. Taču tas nav ilgtspējīgi – ir jāļauj pašai nozarei, inženieriem un zinātniekiem izlemt, kā sasniegt izvirzītos mērķus. Protams, atšķirīgas pieejas un ES valstu tiesību aktu sadrumstalotība te nepalīdzēs, tomēr varam savstarpēji saskaņot un vienkāršot noteikumus un izkļūt no situācijas, kurā mēs ierobežojam mūsu pašu tautsaimniecības galveno stūrakmeni – uzņēmējus. Šajā ziņā jaunajai Eiropas Komisijai ir jāpanāk taustāms progress īsta un efektīva vienota tirgus izveidē gan preču, gan kapitāla jomā.
Šobrīd transportlīdzekļu ražošana ir apdraudēta, savukārt elektrisko transportlīdzekļu nozarē ir nopietna pieprasījuma krīze, tāpēc nekavējoties jāveic konkrēti soļi. Tai skaitā, ir pēc iespējas jānovērš šogad sagaidāmo sankciju piemērošana Eiropas auto ražotājiem, un, ja sankcijas ir neizbēgamas, tās ir jāiegulda atpakaļ Eiropas autobūves nozares atbalstam. Lai atjaunotu Eiropas konkurētspēju, mums ir vajadzīgs konkrēts Eiropas plāns, kas pilnībā atbalsta autobūves nozari un tās radītās darba vietas.
Mums ir jābūt objektīviem arī attiecībā uz to, kas no plānotā nedarbojas. Plānā "Gatavi mērķrādītājam 55" ("Fit for 55") paredzētā pāreja uz elektrotransportu ir solis pareizajā virzienā. Tomēr mērķis līdz 2035. gadam pārtraukt iekšdedzes dzinēju automobiļu tirdzniecību šobrīd šķiet pilnīgi nereāls. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā ETP solīja risināt šo situāciju, un Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apņēmās pārskatīt tiesību aktus.
Ņemot vērā kritisko situāciju autobūves nozarē, šis jautājums nedrīkst palikt neskatīts. Gaidāmais aizliegums attiecībā uz iekšdedzes dzinēju aizliegšanu no 2035. gada ir jāmaina, lai panāktu tehnoloģisko neitralitāti. Eiropas inovāciju vēsture liecina, ka tieši tehnoloģiju neitralitāte vienmēr ir bijusi Eiropas mobilitātes veiksmes stāsta pamatā. Dažādu tehnoloģiju kombinācijas ļautu elastīgi sasniegt klimata mērķus, vienlaikus nebremzējot inovācijas un nenodarot kaitējumu autobūves nozarei.
Arī ETP grupas deputāte EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas pārstāve Inese Vaidere uzsver: "Tehnoloģiju neitralitāte ir būtiska arī Latvijā. Mums ir jābūt elastīgiem, nospraustos mērķus varam arī pārskatīt, ja nepieciešams. Arī Latvijā, visticamāk, vēl nebūs ne nepieciešamās infrastruktūras, ne pirktspējas, lai visi jaunie auto uz ceļiem būtu 100% elektroauto."
Visbeidzot, "zaļā kursa" vai "zaļā darījuma" mērķis ir radīt darbavietas Eiropā, nevis Ķīnā. Līdz 2024. gada pirmajai pusei Ķīnas zīmoli veidoja vairāk nekā 10% no jaunu elektrisko transportlīdzekļu pārdošanas apjoma ES, kas ir pārsteidzošs pieaugums salīdzinājumā ar gandrīz nulle procentiem 2019. gadā. Ķīna kontrolē būtiskas izejvielas bateriju ražošanai, savukārt Eiropā bateriju ražošana atpaliek. Mēs esam samazinājuši atkarību no Krievijas gāzes, lai drīz vien kļūtu atkarīgi no Ķīnas baterijām?
Mums ir jāizstrādā jauna izejvielu un resursu stratēģija, jo mēs nevaram atļauties zaudēt vēl vienu "saules paneļu karu" ar Ķīnu. Tāpat ir ātrāk jāpilnveido elektrisko transportlīdzekļu infrastruktūra, vienkāršojot procedūras un piedāvājot finansiālus stimulus. Tas palīdzētu ātrāk izbūvēt pietiekami daudz uzlādes staciju, tostarp mājsaimniecībām un smagajiem transportlīdzekļiem
Ja iepriekšējais Eiropas Komisijas mandāts bija saistīts ar "zaļo kursu", tad nākamais ir saistīts ar konkurētspēju. Tāpēc ETP grupa ir ierosinājusi sadarbību augstākajā līmenī ar Eiropas autobūves nozares vadītājiem. Fon der Leiena arī ir nākusi klajā, ka viņa organizēs stratēģisko dialogu par Eiropas autobūves industrijas nākotni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!