Publicēts 17. "Deloitte" Centrāleiropas finanšu vadītāju aptaujas izdevums, kurā apkopotas 654 finanšu vadītāju atbildes no 14 valstīm, tostarp Latvijas. Tā atklāj galvenos izaicinājumus un iespējas, kas veidos uzņēmējdarbības vidi 2025. gadā.
"Šoreiz īpaša uzmanība pievērsta arī jautājumiem saistībā ar Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības ziņojumu direktīvu (CSRD), kas sniedz ieskatu par to, kā uzņēmumi pielāgojas ilgtspējas virzītiem noteikumiem. Aptaujas rezultāti palīdz labāk izprast reģionālo sadalījumu un tendences attiecībā uz ziņojumu sagatavošanu, ļaujot uzņēmumiem un konsultantiem efektīvāk plānot savas stratēģijas un resursus," saka "Deloitte" Baltijas vadošā partnere Kristīne Jarve.
Potenciālās tendences ekonomikā, galvenie riski un izaugsmes rādītāji
Finanšu vadītāji Latvijā prognozē, ka vidējā inflācija 2025. gadā būs 2,3%, kas sakrīt ar eirozonas prognozēm. Neraugoties uz uzlabojumiem ekonomikā, 40% finanšu direktoru visā reģionā joprojām uzskata, ka ārējā ekonomiskā vide ir ļoti neskaidra.
Latvijas finanšu vadītāji, tāpat kā to kolēģi Centrāleiropā, izrāda pastiprinātu izvairīšanos no riska, ar ievērojamu piesardzību attiecībā uz bilances posteņu pieaugumu. Lielākās bažas rada kvalificēta darbaspēka trūkums, ģeopolitiskā spriedze un pieprasījuma samazināšanās precēm un pakalpojumiem. Kvalificēta darbaspēka trūkums ir īpaši aktuāls uz vietējo tirgu orientētās nozarēs, piemēram, būvniecībā, finanšu pakalpojumu, enerģētikas u. c. nozarēs.
Lai gan finanšu direktoru optimisma līmenis stabilizējas, paredzams, ka ieguldījumi darbaspēka paplašināšanā un kapitālieguldījumos (CAPEX) būs nelieli. Optimistiskākie rezultāti ir Albānijai, Bulgārijai un Lietuvai, savukārt pesimistiskākās valstis ir Igaunija, Slovākija un Rumānija.
Ilgtspējas ziņošana
Finanšu vadītāji uzskata, ka Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD) ir gan izaicinājums, gan iespēja, kas var uzlabot uzņēmuma ilgtermiņa vērtības radīšanu un dot pienesumu riska pārvaldībā. Latvijā 59% finanšu direktoru CSRD redz kā riska pārvaldības instrumentu vai vērtības radīšanas avotu, savukārt pārējie to redz kā papildus izmaksu.
Visā reģionā 55% uzņēmumu CSRD ziņojumus sagatavo vai plāno sagatavot ar ārējo konsultantu palīdzību, tādējādi uzsverot direktīvas sarežģītību. Čehijā ir procentuāli lielākais pašu veidotu CSRD ziņojumu līmenis - to veido 56% uzņēmumu. Polijas un Baltijas valstu reģions ir nākamais ar 50% pašu veidotiem CSRD ziņojumiem. Savukārt valstis, kuras visvairāk paļaujas uz ārējo konsultantu piesaisti ziņojumu sagatavošanā, ir Slovēnija ar 75% un Horvātija ar 71%.
Stratēģiskie ieteikumi 2025. gadam
Balstoties uz finanšu vadītāju atbildēm, tika izstrādāti ieteikumi, kas apkopo atziņas par nepieciešamajiem soļiem, lai pārorientētos un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi.
Talantu saglabāšana un attīstīšana: Risiniet prasmju trūkuma problēmu, investējot darbinieku apmācībā, izmantojiet digitālos rīkus produktivitātes uzlabošanai un veiciniet inovācijas aspektu uzņēmuma kultūrā.
CSRD atbilstība: Izstrādājiet visaptverošas vides, sociālās un pārvaldības (ESG) stratēģijas. Latvijā uzņēmumi tās arvien biežāk saskaņo ar plašākiem uzņēmējdarbības mērķiem. CSRD ziņojuma ietvaros veiktais dubultā būtiskuma novērtējums palīdz uzņēmumam izvērtēt uzņēmējdarbības riskus un stiprināt to pārvaldību. Caurredzamība, ko nodrošina atbilstība CSRD, ne tikai atbilst regulatīvajām prasībām, bet arī veicina uzticību investoru un ieinteresēto personu vidū, uzlabojot konkurētspēju ilgtermiņā.
Izmaksu efektivitāte un digitālā transformācija: Ņemot vērā, ka izmaksu samazināšana daudziem finanšu direktoriem ir norādīta kā galvenā prioritāte, uzņēmumiem būtu jāievieš progresīva analītika un automatizācija, lai optimizētu darbības. Apsveriet iespēju par prioritāti noteikt procesu digitalizāciju, kas uzlabotu darbības efektivitāti un klientu pieredzi.
Piesardzīga paplašināšanās: Lai gan kopumā investīciju apetīte ir piesardzīga, iespējas organiski augt esošajos tirgos saglabājas. Lai to darītu, uzņēmumiem rūpīgi jāizvērtē augsta potenciāla tirgus segmenti, vienlaikus saglabājot finanšu disciplīnu.
"Novērojams, ka Latvijas finanšu vadītāji uzsver stratēģiskās veiklības nozīmi sarežģītā ekonomisko un ģeopolitisko izaicinājumu vidē. Koncentrējoties uz talantu attīstību, elastību, izmaksu pārvaldību un piesardzīgu paplašināšanos, uzņēmumi var nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi šajā gadā," uzskata Jarve.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!