Šobrīd Eiropa pāriet uz stingrāku zaļmaldināšanas regulējumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumu un organizāciju apgalvojumiem par klimata pārmaiņu rūpēm ir jābūt patiesiem, balstītiem konkrētās rīcībās, skaitļos un faktos. Kāpēc tas ir svarīgi?
Zaļmaldināšana ir negodīga komercprakse, ar kuru uzņēmumi maldina sabiedrību ar nepamatotiem vai pārspīlētiem vides apgalvojumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm1, 53% vides apgalvojumu ir neskaidri, maldinoši vai nepamatoti; 40% apgalvojumu nav pierādījumu, kas tos atbalstītu; 50% zaļo marķējumu tiek piedāvātas vājas vai neesošas pārbaudes.
Patērētāji kļuvuši uzmanīgāki
Tikmēr patērētāju dienaskārtībā rūpes par vidi nav mazinājušās. Euromonitora 2023. gada dati2 atklāj, ka 64% globālo patērētāju ir noraizējušies par klimata pārmaiņām, savukārt aizvadītā gada dati liecina, ka 45% globālo patērētāju ikdienā cenšas pozitīvā veidā ietekmēt vidi3.
Lai arī patērētājus uztrauc vides jautājumi, viņi kļūst arvien informētāki un ir gatavi spert soļus, kas mazina kaitējumu videi, vienlaikus sabiedrībā pieaug skepse par uzņēmumu ilgtspējas apgalvojumiem. Patērētāji pieprasa atklātību un pierādījumus par videi draudzīgu praksi, lai izvairītos no maldinošas informācijas.
Piemēram, Euromonitora 2023. gada dati atklāj, ka 28% aptaujāto neskaidrs marķējums ir galvenais šķērslis ilgtspējīgiem pirkumiem.
Diemžēl tās ir sekas tam, ka ir pakalpojumu sniedzēji vai produktu tirgotāji, kuri vides tēmu izmanto kā modīgu pārdošanas rīku, nenomokot sevi ar paskaidrojumiem par izteikto apgalvojumu patiesumu.
Ne velti šajā kontekstā arī patērētāji ir kļuvuši uzmanīgāki, apzinoties, ka ne visi izteiktie nodomi attiecībā uz vides jautājumiem ir patiesi. Tieši tāpēc globāli var novērot, ka informētība par zaļmaldināšanu, īpaši attīstītajās ekonomikās, pieaug.
Jāuzsver, ka McKinsey un NielsenIQ 2023. gada februārī veiktais pētījums atklāj, ka produkti ar vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) apgalvojumiem piecu gadu laikā ir pieauguši par vidēji 28 %, salīdzinot ar 20 % pieaugumu produktiem bez šādiem apgalvojumiem4. Tieši šī pieprasījuma dinamika ir viens no galvenajiem iemesliem, kas likumdevējus ir rosinājis pievērsties sakārtot regulējumu, lai izskaustu zaļmaldināšanu un panāktu, ka patērētāju izvēles virza caurskatāmas un pamatotas vides iniciatīvas, nevis populāri un modīgi uzsaukumi.
Aprites ekonomika nav ātrā mode
Jāatzīst, ka arī aprites ekonomika ir viens no tiem modeļiem, kas nereti tiek piesaukts bez pamatojuma. Tomēr arī aprites ekonomikā balstītas izvēles nav mode, kas atnāk un pāriet, bet gan konkrētas rīcības, kuras apliecina, ka uzņēmumam patiesi rūp klimata pārmaiņas. Un šīs rīcības, ja tiek īstenotas, tik tiešām ir izmērāmas skaitļos.
Piemēram, "Lindstrom" pērn otrreizējai pārstrādei nodevis 79 tonnas industriālā tekstila, sekojot līdzi tam, lai pārstrādātais materiāls radītu jaunu pievienoto vērtību un tiktu izmantots atkārtoti. Nolietoto tekstilu nododam savam partnerim Somijā, uzņēmumam "Rester", tas no nodotajiem tekstilizstrādājumiem ražo šķiedras materiālu, kuru pēc tam ir iespējams izmantot diegu, audumu vai tehnisko tekstilizstrādājumu ražošanai.
Tāpat 2024. gadā mūsu darbinieki ir vairāk nekā 280 000 reižu labojuši dažādas apģērbu vienības, tā pagarinot to izmantošanas dzīvesciklu. Saviem klientiem nodrošinām paklājus, kuru izgatavošanā izmantojam 75% pārstrādātas šķiedras un 15% otrreizēji pārstrādātu gumiju, kas nesatur ftalātus. Arī uzņēmuma ikdienas operācijas ir veidotas tā, lai mazinātu uz vidi atstāto ietekmi, piemēram, elektroenerģiju ražojam ar saules paneļu palīdzību, savukārt apģērbu skalošanas procesā bieži izmantojam jau iepriekš mazgāšanā izmantotu ūdeni.
Mūsu piemērs liecina, ka rūpes par vidi nav un nedrīkst būt tikai skaļi lozungi bez seguma. Tam laikam, kad, iespējams, kāds izmantoja patērētāju apjukumu, ir jābūt pagātnei, jo diemžēl apzināta zaļās tēmas nepamatota piesaukšana tikai palielina plaisu starp patērētājiem un pakalpojuma sniedzējiem vai tirgotājiem. Negodīga prakse rada kaitējošas barjeras patērētājiem izšķirt, kas ir kas.
Lai arī Eiropas zaļmaldināšanas direktīva ir stājusies spēkā aizvadītā gada pavasarī, līdz 2026. gada 27. martam Eiropas Savienības dalībvalstīm jātransponē direktīvas prasības savos nacionālajos tiesību aktos. Latvija, lai arī atbalsta plānotās direktīvas mērķi, šobrīd vēl meklē labāko prasības ieviešanas modeli, lai mazinātu iespējamo administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan arī uzraugošajām iestādēm.
Kamēr praktiskā ieviešana vēl tikai notiks, skaidrs ir viens – zaļmaldināšana parāda uzņēmēju un organizāciju morālo kompasu, liekot uzdot jautājumus, kāds ir uzņēmuma vērtību kodols. Cik patiesi tiek veidotas attiecības ar klientiem un sabiedrību kopumā? Jo ātrāk tiks uzsākta zāļās domāšanas revīzija, novēršot zaļmaldināšanu, jo labāk uzņēmēji būs gatavi sagaidāmajām regulējuma prasībām nacionālajā mērogā.
1 https://environment.ec.europa.eu/topics/circular-economy/green-claims_en
2 https://www.euromonitor.com/article/megatrends-understanding-sustainable-consumers-2023-key-insights
3 https://www.euromonitor.com/article/voice-of-the-consumer-sustainability-2024-key-insights
4 https://www.mckinsey.com/industries/consumer-packaged-goods/our-insights/consumers-care-about-sustainability-and-back-it-up-with-their-wallets
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!