Katrīne Pļaviņa-Mika: Kāda būs Latvijas iepirkumu politika?
Foto: Publicitātes foto

Eiropas Komisijas Konkurētspējas Kompass paredz publiskos iepirkumos dot priekšroku Eiropas ražojumiem un pakalpojumiem un atvieglot izredzes uzvarēt iepirkumā MVU un inovatīviem uzņēmumiem. To būtu jāpanāk nākamajos piecos gados, kad pārskatām esošo publisko iepirkumu regulējumu Eiropas Savienībā. Latvija vēl veidos savu pozīciju, bet kur mums nav jāgaida uz Eiropu un varam ietaupīt jau šodien?

Valsts kontrole ziņojumā par publisko iepirkumu jomu ir skarba – Finanšu ministrija iepirkumu politikas jomu faktiski atstājusi novārtā un nekad nav novērtējusi esošās sistēmas efektivitāti. Kopā divās revīzijās par iepirkumiem Valsts kontrole noteikusi vairākus rezultātus, kas valdībai jāsasniedz līdz 2029. gadam un kurās Eiropa mums nepalīdzēs. Tomēr Valsts kontrole nevar atrisināt visu un mums jāizvirza ambiciozi mērķi, lai mūsu tēriņi publiskos iepirkumos kļūtu par gudriem ieguldījumiem.

Pirmkārt, esam atstājuši novārtā ierēdņus, kas organizē iepirkumus. Iepirkumu speciālistiem ir liela iespēja novērst un identificēt korupciju iepirkumos un ietaupīt naudu caur tirgus izpēti un iepirkumu dizainu. Bet mēs šos ierēdņus atalgojam pat ar 27% zemāku algu, nekā citus. Neesam arī prasīgi par zināšanu pilnveidošanu un rezultātā regulāri ziņās varam lasīt par kārtējo iepirkumu skandālu. Līdz ar to mūsu pirmajam politikas virzienam būtu jānodrošina, ka atalgojums un izglītības atbalsts atbilst augstajai iepirkumu rīkotāju atbildībai.

Otrkārt, iepirkumi cieš no nespējas plānot un plānus izpildīt. Valsts kontrole konstatēja, ka iekšlietu resorā veikti 12 dronu iepirkumi, lai gan tos varētu nopirkt 1-2 atklātos konkursos, ietaupīt darbinieku laiku un visdrīzāk arī valsts naudu par apjoma atlaidi. Galvenais iemesls 12 iepirkumiem bijusi plānu neesība. Iepirkumu nozarē LTRK savulaik panāca iepirkumu plānu publicēšanu, tomēr tas nenozīmē, ka visi plāni ir aktuāli un ka dažādas resora iestādes šos plānus kopīgi apspriež.

Tas liedz arī spert nākamo soli naudas taupīšanā – vienā piegājienā iepirkt preces vai pakalpojumus vairākām iestādēm. Lai arī daļu preču pērkam e-katalogā, piemēram, pildspalvas un serverus, videonovērošanas sistēmas pērkam katru atsevišķi. Mūsu rīcībā jau šodien ir visas iespējas plānot iegādes kopā un procesu organizēt pilnībā digitāli.

Treškārt, mums ir jāatrisina līgumu neizpildes problēma. Kā nodokļu jomā cīnāmies ar ēnu ekonomiku, tā iepirkumu jomā mēs ciešam no iepirkumu līgumu neizpildes. Piemēram, nesen Autotransporta direkcija atzina "De Facto" raidījumam, ka reklamē braucienus visā Latvijā ar bezizmešu autobusiem, bet tā nav pārbaudījusi, vai šādi autobusi tiešām pa Latvijas ceļiem brauc. Tas diemžēl nav vienīgais pakalpojums, kur pasūtītājs neseko līdzi tam, ka smalkas iepirkuma prasības tiek izpildītas, un maksājam par nekvalitatīvu preci.

Latvija kopā ar visām publiskos iepirkumos iesaistītajām pusēm sniegs pirmos viedokļus par efektīvākiem iepirkumiem visā Eiropā līdz 7. martam. Finanšu ministrija arī plāno reanimēt Konsultatīvo padomi, lai izpildītu vismaz Valsts kontroles uzstādītos mērķus. Varu vien aicināt izvirzīt ambiciozus mērķus – piemēram iepirkumos ietaupīt 40 miljonus jau 2026. gadā, kurus novirzīt iepirkumu speciālistu atalgojumam un valsts aizsardzībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!