Jesika Rūsvala: Ūdensresursi vairs nav pašsaprotami  (2)

Arvien biežāk mūs piemeklē plūdi un sausums. Piesārņojuma un klimata pārmaiņu dēļ pasliktinās ūdens kvalitāte. Ūdens cikls gan sauszemē, gan okeānā ir traucēts. Vienlaikus ūdens ir zaļās pārkārtošanās un konkurētspējīgas Eiropas pamatā. Vajadzības pēc ūdens tikai pieaug. Tas ir primārais resurss, ko izmanto zaļā ūdeņraža ražošanai. Akumulatoru ražošana ir ļoti ūdensietilpīgs process. Lai darbinātu mūsu digitālo ekonomiku, datu centriem ir vajadzīgi miljoniem litru ūdens.

Tāpēc es kā pirmā par ūdensresursiem atbildīgā Eiropas Komisijas locekle ūdeni izvirzu par vienu no Komisijas darbakārtības prioritātēm. Vēlākā posmā šogad nākšu klajā ar ES ūdens stratēģiju. Kā pirmo soli esam izanalizējuši situāciju attiecībā uz upēm, plūdiem un jūras teritorijām dalībvalstīs, lai varētu apzināt problēmas un kopīgi meklēt risinājumus.

Mūsu ziņojuma konstatējumi ir skaidri. Mūsu ūdeņi ir piesārņoti. Tas sakāms gan par saldūdeņiem, gan par jūras ūdeņiem. Arī mūsu ūdensapgāde ir apdraudēta. Augsts ir nopietnu plūdu risks. Mazāk nekā 40% ES virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī, proti, tajos ir zems cilvēka darbības izraisīta kaitējuma līmenis.

Un tikai nedaudz vairāk kā 25% ūdeņu atrodas labā ķīmiskā stāvoklī, proti, bīstamo vielu robežvērtības tajos nav pārsniegtas. Galvenais piesārņojuma avots ir dzīvsudrabs un citi toksiski piesārņotāji. Arī perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) jeb tā dēvētās "mūžīgās ķimikālijas", kuras ir ļoti grūti izgūt no vides, daudzās dalībvalstīs sabiedrībai rada lielas bažas.

Lai gan pēdējos gados Eiropā ir panākts zināms progress, vēl ir daudz darāmā. Ūdensresursu pārvaldībā neder universāla pieeja. Katras valsts situācija ir atšķirīga. Redzam, ka Latvijā tikai 32,5 % virszemes ūdeņu ir labā ekoloģiskā stāvoklī un neviens no tiem nav labā ķīmiskā stāvoklī, galvenokārt lauksaimniecības un ķīmiskā piesārņojuma dēļ. No otras puses, gruntsūdeņi pašlaik ir labākā stāvoklī, lai gan tie tiek arvien vairāk noslogoti. Protams, Vidusjūras reģionu problēmas atšķiras no Baltijas reģiona problēmām. Piesārņojuma daudzums ir atkarīgs no dažādu ekonomikas nozaru radītās vietējās ietekmes. Tomēr visām dalībvalstīm jādara vairāk, lai aizsargātu savas ūdens sistēmas, nodrošinātu ūdens izmantošanas efektivitāti, risinātu piesārņojuma problēmu, apvaldītu klimata pārmaiņas un veicinātu plūdu riska pārvaldību.

Balstoties uz saviem ziņojumiem, esam izsludinājuši publisku uzaicinājumu iesniegt atsauksmes. Esmu pārliecināta, ka mūsu pilsoņiem, uzņēmumiem un publiskās varas iestādēm ir daudzas inovatīvas idejas, no kurām varam smelties iedvesmu. Tās mēs izmantosim ES ūdens stratēģijā, kas tiks uzsākta šogad vēlākā posmā. Mūsu mērķi ir skaidri.

Vispirms mums jāatjauno un jāaizsargā ūdens cikls. To panāksim ar iekļaujošu pārvaldību, mūsdienīgu infrastruktūru un dabā balstītiem risinājumiem, kuru pamatā ir spēcīgāks publiskais un privātais finansējums.

Otrkārt, ir jāveicina konkurētspējīga un apritīga ES ūdens ekonomika. Eiropā ir daudz inovatīvu ūdens tehnoloģiju uzņēmumu, 40 % no ūdensresursu apsaimniekošanas patentiem tiek izsniegti Eiropas Savienībā. Šis potenciāls mums ir jāpalielina gan pašu mājās, gan pasaules tirgos.

Treškārt, ir jānodrošina tīrs ūdens ikvienam. Tīrs ūdens ir vitāli vajadzīgs mums visiem – iedzīvotājiem, uzņēmumiem, rūpniecībai un lauksaimniekiem. Lai samazinātu ūdensresursu noslodzi, panāktu ūdens nodrošinājumu un padarītu mūsu ūdens nozari konkurētspējīgāku, pūles ir jāpieliek visiem.

Globālajā sacensībā par resursiem Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma pārejā uz ūdens ziņā viedu sabiedrību.