![ES lauksaimniecības politika ir jāvienkāršo, uzsver Krauze ES lauksaimniecības politika ir jāvienkāršo, uzsver Krauze](https://images.delfi.lv/media-api-image-cropper/v1/00625f1a-7076-4f77-a00e-b7f0b6c7cad5.jpg?w=576&h=324&r=16:9)
Latvijai kopā ar citām dalībvalstīm bez kavēšanās jāvienkāršo Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politika, lai varētu ES atbalsta finansējumu maksimāli efektīvi ieguldīt lauku saimniecību un uzņēmumu izturētspējā un attīstībā, Zemkopības ministrijas (ZM) izplatītā paziņojumā uzsver Armands Krauze (ZZS).
Šobrīd lauksaimniecības politika ES "ir ļoti sarežģīta un ar milzīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem un uzraugošajām iestādēm, kas mums liedz iespēju finansējumu lauku apvidu uzņēmējiem novirzīt precīzāk, ātrāk un atbilstoši situācijai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos", norāda Krauze.
"Otra svarīga lieta – saskaņā ar kopējās lauksainiecības politikas finansējuma sadales principiem ES dalībvalstu starpā arvien pastāv būtiskas atšķirības tiešo maksājumu apjomā un Latvijas lauksaimniekus nostāda nevienlīdzīgos konkurences apstākļos. Tāpēc ES līmenī vārdos tik bieži daudzinātā vienlīdzība beidzot jāievieš arī tiešo maksājumu sadalē nākošajā ES plānošanas periodā no 2028. gada," turpina ministrs.
Kā skaidro ZM, šobrīd spēkā ir tādi globālā tirgus apstākļi un lokālais normatīvais regulējums, kas bieži Latvijas pārtikas ražotājiem neļauj konkurēt ar importētajiem. Latvijā gan pārtikas mazumtirdzniecībā, gan pārtikas publiskajos iepirkumos Latvijā ražotās pārtikas apjomam ir potenciāls būt lielākam, tādēļ ZM uzstās bez kavēšanās veikt pasākumus, lai veicinātu vietējas pārtikas īpatsvara palielināšanu valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vietējo produktu patēriņa kāpināšanu.
"Pārspīlēta zaļā kursa nekritiska īstenošana var novest pie liela kaitējuma ekonomikai. Ir jāsaprot, ka arī it visi dabas un vides klimata aizsardzības paskumi tiek finansēti no ieņēmumiem, kas lielākoties nāk no ražošanas,"
Tāpat ministrs norāda, ka pienācis laiks pārskatīt ES zaļā kursa prasības, lai uzlabotu Latvijas ekonomisko konkurētspēju un nodrošinātu līdzsvaru tautsaimniecisko, sociālo un vides interešu starpā, lai Latvijā netiktu apdraudēta lauksaimnieciskā un pārtikas ražošana. "Pārspīlēta zaļā kursa nekritiska īstenošana var novest pie liela kaitējuma ekonomikai. Ir jāsaprot, ka arī it visi dabas un vides klimata aizsardzības paskumi tiek finansēti no ieņēmumiem, kas lielākoties nāk no ražošanas," uzskata Krauze.