Santa Prauliņa un Patrīcija Utināne: Mākslīgā intelekta attīstības likums – ceļā uz inovāciju un drošību

Lai veicinātu valsts konkurētspēju, jaunais likums paredz attīstīt uzticamas un drošas MI inovācijas dažādās nozarēs. Tas ietver atbalstu MI tehnoloģiju komercializācijai un atbildīgai izmantošanai. Stratēģiska prioritāte ir arī nodrošināt un veicināt latviešu valodas pārstāvību MI modeļos un lietojumos.

Jaunais likums paredz izveidot Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centru (Centrs), kura uzdevums būs veicināt valsts konkurētspēju un sabiedrības labklājību, attīstot publiskā un privātā sektora partnerību MI jomā. Centrs būs atbildīgs par MI risinājumu izstrādi, pielietojumu un pārvaldību, kā arī ar MI saistīto risku pārvaldību. Likums arī nosaka Centra organizatorisko struktūru, finansēšanas kārtību un tiesības, lai nodrošinātu efektīvu un koordinētu MI tehnoloģiju attīstību Latvijā. Centrs būs nodibinājums, kura dibinātāji potenciāli varētu būt valsts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas personā (VARAM), privātais sektors un universitāšu izveidota biedrība (piemēram, "Latvijas Universitāšu asociācija"), taču dibinātāju sastāvs varētu vēl mainīties. Centra darbībai galvenokārt būs piemērojami Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumi.

Regula ir stājusies spēkā, un kopumā tā tiks piemērota no 2026. gada. Regulas ir tieši piemērojamas un saistošas visās dalībvalstīs bez nepieciešamības tās pārņemt nacionālajos likumos. MI attīstības likums nav tiešā saistībā ar Regulu, taču Centram noteikti būs jāievēro Regulas noteikumi, jo ar šo likumu ir plānots izvirzīt Centram koordinēt "regulatīvās smilškastes" darbību MI jomā, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, datu pārziņiem un citām iesaistītajām pusēm.

MI risinājumi kļūst par būtisku sastāvdaļu veselības aprūpē, finanšu sektorā un valsts pārvaldē, radot jaunus riskus, kas jāņem vērā tiesību politikā. Kļūdas apmācībā vai datos var izraisīt neprecīzus vai diskriminējošus rezultātus, īpaši ietekmējot neaizsargātās sabiedrības grupas. Lai risinātu šo problēmu, ir svarīgi izveidot drošu un uzticamu vidi MI risinājumu attīstībai un ieviešanai.

MI risinājumi var tikt izmantoti tīšiem kiberuzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, dezinformācijai, dziļviltojumu veidošanai un izplatīšanai, kas var apdraudēt sabiedrības uzticību valstij un negatīvi ietekmēt demokrātijas procesus.

Ar likumprojektu plānots risināt tālāk norādītos jautājumus:

1) Latvijā šobrīd iztrūkst ar MI risku pārvaldību saistītās kompetences un spējas gan saistībā ar MI aizliegto un augsta riska lietojumu monitoringu, gan ar aizsardzību pret MI ļaunprātīgu izmantošanu;

2) VARAM sadarbībā ar citām institūcijām un organizācijām ir konstatējusi, ka iztrūkst starpnozaru sadarbības formāts, kas apvienotu valsts, pētniecības un digitālās jomas pārstāvjus MI jomas attīstības plānošanai un stratēģisko attīstības iniciatīvu identificēšanai un atbalsta organizēšanai;

3) Iztrūkst "regulatīvās smilškastes" (ko kā obligātu paredz arī MI regula), kas ir efektīvs veids, kā nodrošināt strukturētu pieeju inovāciju ieviešanas "end-to-end" vienkāršošanai MI inovāciju ieviešanā. MI "regulatīvā smilškaste" ir droša un kontrolēta vide, ko izveido valsts iestāde. Tā dod iespēju uzņēmumiem un organizācijām izstrādāt, apmācīt, pārbaudīt un testēt jaunus MI risinājumus reālos apstākļos. Tas viss notiek uz ierobežotu laiku un valsts uzraudzībā, lai nodrošinātu, ka šie risinājumi ir droši un atbilst noteikumiem;

4) Latvijā iztrūkst "viena loga pieeja" MI jomai, kas apkopo un izplata labo praksi un vadlīnijas nozares attīstības sekmēšanai, veido koplietošanas resursus un var starptautiski reprezentēt Latviju MI jomā.

Pirmkārt, ir iecerēts, ka Centrs sekmēs sabiedrības iesaisti un prasmju paaugstināšanu MI jomā, nodrošinot atbildīgu un uzticamu MI risinājumu izstrādi, pielietojumu un pārvaldību, kā arī pārvaldot ar MI lietošanu saistītos riskus. Tas ietver pētniecības attīstību, ekspertīzes atbalstu uzraudzības iestādēm, metodiku un rīku izstrādi, kā arī rekomendāciju izstrādi par MI riskiem un aktuālajiem veicamajiem pasākumiem.

Otrkārt, ir paredzēts, ka Centrs veidos starptautiskās un nacionālās partnerības, piesaistot ārvalstu tehnoloģiju partnerus izpētes un attīstības, infrastruktūras nodrošināšanas vai ekspertu kapacitātes paaugstināšanas partnerībās. Tas ietver arī nacionālo un starptautisko projektu izstrādi un koordinēšanu, apvienojot Latvijas MI ekosistēmas dalībniekus.

Treškārt, Centrs koordinēs "regulatīvo smilškasti", kas nodrošina atbilstības konsultēšanu, datu pieejamības organizēšanu, pilotpartneru piesaisti un regulējuma pielāgošanu vai deregulāciju. Tas veicinās MI inovāciju ieviešanu un atbalstīs uzņēmumus to attīstībā.

Ceturtkārt, Centrs veidos "viena loga pieeju" MI jomā, kas nodrošinātu strukturētu pieeju inovāciju ieviešanai, konsultēšanu un pilotēšanu. Tas radīs priekšrocības tehnoloģiju uzņēmumiem un veidos Latviju par pievilcīgu vietu MI inovācijām.

Var cerēt, ka veiksmīga jaunā MI attīstības likuma ieviešana varētu veicināt inovācijas un tehnoloģiju attīstību, kas savukārt uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un valsts pārvaldē. Vienlaikus ir secināms, ka likumam vēl daudz papildinājumu priekšā ne tikai līdz tā sākotnējai pieņemšanai, bet arī vēlāk, sekojot līdzi MI attīstībai un konkrētā laikā identificētām problēmām praksē. MI kopējo attīstītu Latvijā ļoti lielā mērā arī turpmāk turpinās veicināt tieši privātā sektora pārstāvji, tomēr jācer, ka Centrs būs veiksmīgs atbalsta punkts jau iesāktajiem darbiem jomā. Tāpat cerams, ka Centrs ar savu darbību pavērs jaunas durvis un iespējas starptautiskajā tirgū.