Vai uzņēmējiem dzīve kļūs vieglāka? ES nākamos piecus gadus mazinās birokrātiju

ES ir arvien grūtāk sacensties ar tās ekonomiskajiem konkurentiem – ASV un Ķīnu. Uzņēmējdarbības nozare gadiem sūdzas par administratīvo slogu. Vairāk nekā 60% ES uzņēmumu uzskata, ka regulējums ir šķērslis investīcijām, un 55% mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kā lielāko problēmu min administratīvo slogu, teikts ekonomista, bijušā Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi ziņojumā par ES ekonomiku un konkurētspēju.

2025. gadā Komisija par vienu no galvenajām prioritātēm nākamajiem pieciem gadiem ir izvirzījusi tiesību aktu vienkāršošanu, ziņošanas sloga mazināšanu uzņēmējiem un birokrātijas samazināšanu. Katrs komisārs šos mērķus īstenos savā atbildības jomā, ko savukārt koordinēs īstenošanas un vienkāršošanas komisārs – Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").

EK izvirzījusi mērķi samazināt administratīvo slogu visiem uzņēmumiem par vismaz 25% un MVU – par 35%. Nule izstrādāts plāns, kā EK plāno to sasniegt. Turklāt vienkāršošana skars ne tikai mazākus uzņēmumus, bet arī mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības. Vienlaikus EK norāda, ka, vienkāršojot tiesību aktus, tā neatkāpjas no saviem iepriekš izvirzītajiem politikas mērķiem, piemēram, klimatneitralitātes.

Turklāt tiks samazinātas administratīvās izmaksas, kas 2022. gadā ES bija 150 miljardi eiro, liecina "Eurostat" aplēses. Lai sasniegtu 25% samazinājuma mērķi, līdz 2029. gada beigām plānots pakāpeniski samazināt ikgadējās administratīvās izmaksas ES par 37,5 miljardiem eiro.

EK plāno gan pārskatīt jau esošās tiesību normas, gan mainīt veidu, kā tiek pieņemti un izvērtēti jaunie likumi.

Komisijas 2025. gada darba programmā ir iekļautas vairākas tiesību aktu paketes (omnibuss) un citi vienkāršošanas priekšlikumi dažādās nozarēs, kurus EK aicina Eiropas Parlamentu un Padomi izskatīt paātrinātā kārtībā.

Dombrovskis savā viedokļrakstā norāda, ka kritiski jāizvērtē pēdējos gados pieņemto normatīvu kopums, īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pāreju. Pirmie vienkāršošanas priekšlikumi skars ilgtspējas jomu, vienkāršojot finanšu pārskatu sniegšanu, uzticamības pārbaudes un taksonomiju. Tas ļaus novērst to, ka maziem uzņēmumiem piegādes ķēdēs tiek izvirzītas pārmērīgas ziņošanas prasības. Piemēram, tiks atvieglotas prasības attiecībā uz oglekļa emisiju robežkontroles mehānismu.

Nākamajos soļos vienkāršošana skars ieguldījumu jomu, kas atvieglos arī ES investīciju fondu līdzekļu izmantošanu. Tiks atceltas nevajadzīgas prasības izmantot papīra formātu dokumentos, kas saistīti, piemēram, ar produktu drošību, kvalitāti un atbilstību ES prasībām, un pārskatīts kiberdrošības likums. Tāpat arī tiks vienkāršota kopējās lauksaimniecības politika, lai novērstu pārmērīgu administratīvo slogu lauksaimniekiem un valsts pārvaldes iestādēm. Tas ietvers efektīvāku pārvaldību, uzraudzību un ziņošanu, izmantojot digitalizācijas potenciālu.

Savukārt digitālo iniciatīvu ietvaros tiks izveidots Eiropas Biznesa maks. Tas būs digitāls rīks, kas atvieglos uzņēmumiem mijiedarbību ar valstu un ES iestādēm, sniedzot uzņēmumiem vienkāršu piekļuvi regulējuma prasībām, ziņojumiem un atbilstības pārbaudēm.

Darba programmā ir iekļauts pirmais saraksts ar tiesību aktiem vai politikas jomām, lai pārbaudītu, vai ES tiesību akti darbojas efektīvi un vai starp tiem nav pretrunu. EK mērķis ir pārskatīt visas ES tiesību normas, identificējot to vienkāršošanas un izmaksu samazināšanas iespējas.

Vienkāršošana attieksies arī uz jaunu tiesību aktu izstrādi. Kad Eiropas Parlaments un Padome pabeigs kāda nozīmīga tiesību akta izstrādi, Komisija sagatavos tā īstenošanas stratēģiju, kurā tiks norādītas arī juridiskās, administratīvās vai praktiskās problēmas, kas var rasties tā piemērošanā.

Lai Komisijas sagatavotā stratēģija būtu efektīva, tā ciešāk komunicēs gan ar ES dalībvalstīm, lai tās pareizi un savlaicīgi īstenotu ES tiesību aktus, gan ar ekspertiem un uzņēmumiem, lai apzinātu viņu pieredzi, kas saistīta ar ES noteikumiem un to ietekmi uz viņu darbību.

Turklāt katram jaunam tiesību aktam, kuram ir paredzama ietekme uz uzņēmumiem, īpaši uz MVU, tiks piemērotas konkurētspējas pārbaudes, kurās tiks ņemti vērā četri galvenie aspekti: izmaksu/cenu konkurētspēja, starptautiskā konkurētspēja, inovācijas spēja un ietekme uz MVU konkurētspēju. Ja tiks konstatētas problēmas, kas ietekmē konkurētspēju, Komisija apsvērs, kā tās mazināt.

Lai iegūtu atgriezenisko saiti, kas tiesību akta īstenošanas procesā darbojas un kas ne, un saprastu, kā to uzlabot un vienkāršot, katrs komisārs vismaz divreiz gadā rīkos dialogus ar ieinteresētajām pusēm, proti, galvenajām ES politikas skartajām grupām – rūpniecības (tostarp MVU) pārstāvjiem, sociālajiem partneriem, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī pilsonisko sabiedrību. Komisāri dialogus ar ieinteresētajām pusēm uzsāks jau 2025. gada pirmajā pusē.

Katrs komisārs katru gadu iesniegs ziņojumu par savu jomu, kurā tiks atspoguļots progress attiecībā uz galvenajiem politikas mērķiem, to īstenošanu un arī vienkāršošanas pasākumiem. Savukārt Komisija sagatavos pārskatu, kurā ietvers arī nākamos soļus ikgadējā īstenošanas un vienkāršošanas procesā.

Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu politikas īstenošanu ar modernu pārvaldi, digitalizāciju un datu izmantošanu, ES ieguldīs administratīvajā kapacitātē, digitālajos rīkos un datu pieejamībā.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.