Jauns pētījums atklāj izaicinājumus, ar kuriem saskaras Latvijas sociālie uzņēmumi
Foto: Midjourney/DELFI

Inflācija, enerģētikas krīze un karš Ukrainā būtiski ietekmē sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Turklāt 51% šīs jomas uzņēmumu atzīmējuši, ka to finanšu plānošanas stabilitāte ir īslaicīga – līdz sešiem mēnešiem, liecina jaunākais Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības pārskats (ESEM).

Šobrīd Latvijā ir 242 aktīvi sociālie uzņēmumi – šāds skaits fiksēts Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistra datos, informē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija.

Sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veic saimniecisko darbību un rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi kādā no trīs veidiem: nodarbinot mērķa grupas, uzlabojot dzīves kvalitāti sabiedrības grupām, kuru dzīvi ietekmē sabiedrībai būtiskas problēmas (piemēram, tai ražojot specializētas preces vai piedāvājot pakalpojumus) vai arī veicot citas sabiedrībai nozīmīgas darbības, kas rada ilgstošu pozitīvu sociālo ietekmi (piemēram, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana).

Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības pārskats (ESEM) ir pētījums par sociālo uzņēmējdarbību visā Eiropā, kas notiek katru otro gadu. Tā mērķis ir sniegt lēmumu pieņēmējiem, sociālajiem uzņēmējiem un to darbiniekiem, akadēmiskajai videi un pilsoniskajai sabiedrībai datus par sociālo uzņēmējdarbību, sociālajiem uzņēmējiem un ekosistēmu.

Jaunākajā ziņojumā atklāti būtiski fakti arī par Latvijas sociālās uzņēmējdarbības sektora attīstību un tendencēm 2023. un 2024.gadā. Ziņojums piedāvā ieskatu par sektora ietekmi, inovācijām, šķēršļiem un nākotnes iespējām. Tā rezultāti tika publiskoti 23. janvārī Davosā Pasaules ekonomikas foruma laikā.

Būtiskākās tendences

Aptaujātie Latvijas sociālie uzņēmēji aktīvi darbojas veselības aprūpes (30,5%), izglītības (28%) un sociālās nevienlīdzības mazināšanas jomās.

Sociālie uzņēmumi nemainīgi fokusējas uz sociālo mērķu izpildi, taču pēdējo gadu laikā ir pieaugusi interese par vides ilgtspēju, īpaši – aprites ekonomikas principu ieviešanu uzņēmumu darbībā. Daudzi uzņēmumi cenšas integrēt atbildīgākus procesus savā iekšējā darbībā, piemēram, materiālu pārstrādi un atkritumu samazināšanu.

Pēc Covid-19 pandēmijas daudzi uzņēmumi īstenoja digitālās transformācijas procesus, izstrādāja jaunus produktus un paplašināja mērķa grupas, tādējādi palielinot nozares elastību un inovāciju līmeni.

Sociālo uzņēmumu galvenie izaicinājumi

Tomēr inflācija, enerģētikas krīze un karš Ukrainā ietekmē nozares stabilitāti. 33,3% aptaujāto norādīja, ka šie faktori būtiski kavē viņu uzņēmumu darbību. Turklāt 51% uzņēmumu atzīmēja, ka to finanšu plānošanas stabilitāte ir īslaicīga – līdz sešiem mēnešiem.

22,2% uzņēmumu norādīja, ka sociālās uzņēmējdarbības nepietiekamā izpratne no banku, investoru un valsts institūciju puses apgrūtina to darbību un attīstību.

Ziņojumā sniegti arī ieteikumi, kā mazināt šos izaicinājumus. Kā galvenais priekšlikums tiek izcelta īpašas nodokļu atvieglojumu sistēmas izveide sociālajiem uzņēmumiem, ko atbalsta 74,1% aptaujāto. Tāpat tiek rekomendēts veidot specifiskus valsts un pašvaldību finansēšanas mehānismus un sekmēt sadarbību ar privāto sektoru.

"ESEM ziņojums parāda, ka, lai gan nozare saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, tā turpina attīstīties un veicināt pārmaiņas sabiedrībā. Šis pētījums ir būtisks instruments politikas veidotājiem un uzņēmējiem, lai izstrādātu mērķtiecīgu atbalstu un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi," komentē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa.

Jāatgādina, ka 2018. gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kas sniedz tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!