8. februārī ir oficiāli sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms jūnija sākumā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Neilgi pirms tam Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nāca klajā ar neparastu paziņojumu: tā esot vērsusies Eiropas prokuratūrā (EPPO) ar aicinājumu "rūpīgi izvērtēt pamatotību publiski izplatīt informāciju saistībā ar kriminālprocesiem, kuros iesaistīti pašvaldību deputāti". Šī nav pirmā reize, kad pašvaldību lobija organizācija iesaistās diskusijās par krimināllietām, kas saistītas ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem reģionos, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Iepriekš no tās skanēja arī aicinājumi izvērtēt iespēju šādus kriminālprocesus izbeigt pavisam. EPPO prokurors Gatis Doniks "de facto" atzina, ka šos paziņojumus varētu uzskatīt par politisku spiedienu, kuram gan prokuratūra neplāno pakļauties.
Kopš 2022. gada nogales EPPO sākto izmeklēšanu ietvaros tiesībsargājošās iestādes ir pabijušas vairāku pašvaldību domēs. Lietas ir par iespējamu ES struktūrfondu un arī valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu industriālo teritoriju attīstības projektos. Skaļāk izskanējušie gadījumi saistīti ar Līvāniem, Valmieru un Valku, ziņoja "de facto".
Pagājušajā vasarā LPS atklātā vēstulē Eiropas prokuratūrai un citām Eiropas institūcijām aicināja izvērtēt iespēju uzsāktos kriminālprocesus izbeigt, jo tajos neesot nekādu pazīmju, ka pašvaldības amatpersonas būtu guvušas personīgu labumu, pieprasījušas kukuli vai mākslīgi sadārdzinājušas būvniecības izmaksas.
Nesagaidījusi atbildi, pagājušajā nedēļā LPS spēra nākamo soli. Atsaucoties uz priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu, tagad tā aicina Eiropas prokuratūru atturēties no jaunas, līdz šim nepublicētas informācijas izplatīšanas medijos par šīm lietām. Pamatojums – kriminālprocesos iesaistītie pašvaldību deputāti kandidē arī gaidāmajās vēlēšanās, un šāda informācija varot radīt viņiem negatīvas sekas: nenovēršamu triecienu reputācijai un nopietnus draudus viņu tālākai darbībai kā deputātiem.
"Mūsu mērķis ir – kamēr cilvēks nav notiesāts, šī nevainīguma prezumpcija tomēr strādā, un tas mums ir jāievēro un jārespektē," skaidroja LPS valdes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Doniks līdz šim LPS aktivitātes publiski nebija komentējis, taču tagad viņš sarunā ar "de facto" atzīst, ka tos varētu saukt par politiskiem spiedieniem. Tiesa gan, Eiropas prokuratūra nav Latvijas institūcija, tāpēc EPPO šādi pieprasījumi nekādi neietekmējot.
"Mēs esam saņēmuši vairākas vēstules no Latvijas Pašvaldību savienības, taču jāatzīmē, ka Pašvaldību savienība nav kriminālprocesā iesaistītā persona. Un no šo iesnieguma satura mēs redzam, ka faktiski viņi cenšas mums norādīt, kas un kādā veidā būtu darāms izmeklēšanai, kādas normas un kādi principi būtu jāievēro, it sevišķi šajā pirmsvēlēšanu laikā. Diemžēl jāatzīst, demokrātiskā valstī ir nepieļaujami, ka biedrība, kas pārstāv pašvaldību kopumu, mēģina šādā veidā iejaukties kriminālprocesa gaitā," uzskata Doniks.
Viņš arī norāda – ja sabiedrības interesēs kāda jauna informācija publiski būs jāsniedz, tad EPPO to darīs. Viņš arī uzsver, ka LPS rīcībā šobrīd nav tik daudz informācijas, lai paustu kādu savu neapstrīdamu viedokli par kriminālprocesu pamatotību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
