
Otrdien, 18. februārī, Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Eiropas Komisijas pārstāvji prezentējuši Konkurētspējas kompasu, kura mērķis ir noteikt turpmāko darbu konkurētspējas jomā. Iniciatīva ir vērsta uz birokrātijas mazināšanu, lēmumu pieņemšanas paātrināšanu un ES konkurētspējas nostiprināšanu, lai sekmīgi konkurētu ar citiem pasaules ekonomiskajiem centriem, informē Finanšu ministrija.
Konkurētspējas kompass būs stratēģisks ietvars ES konkurētspējas, noturības un inovācijas veicināšanai, tāpat tas piedāvā konkrētus pasākumus, lai uzlabotu ES ekonomisko izaugsmi un mazinātu birokrātiju. Šis paziņojums ir iecerēts kā ceļa karte darba virzieniem nākamajiem pieciem gadiem, un tajā ir uzskaitīti prioritārie pasākumi ekonomikas dinamikas atjaunošanai Eiropā.
Sanāksmes laikā Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne uzsvērusi, ka ir pienācis laiks veikt izšķirošus un reālus soļus, lai Eiropa kļūtu par pievilcīgu investīciju galamērķi, vienlaikus saglabājot mūsu stiprās puses – vienoto tirgu un sociālo tirgus ekonomiku. Viņa norādījusi, ka Latvija ir gatava konstruktīvai diskusijai un Konkurētspējas kompasa principu īstenošanai:
"Mums jāatrod līdzsvars starp politikas virzieniem, lai veicinātu patiesu ES iekšējo konverģenci, nezaudējot tempu globālajā konkurencē un samazinot produktivitātes plaisu. Nevaram teikt, ka Eiropā trūkst brīva kapitāla. Lielākais izaicinājums ir Eiropas iedzīvotāju uzkrājumu pārvēršana produktīvās investīcijās. Bez privāto resursu mobilizācijas un to novirzīšanas ilgtspējīgos sektoros mēs riskējam atpalikt no globālajiem konkurentiem."
Konkurētspējas kompass izvirza divus galvenos mērķus: pirmkārt, identificēt nepieciešamās politikas izmaiņas, lai ES pārietu uz straujāku ekonomikas attīstības režīmu, un, otrkārt, izveidot efektīvākus sadarbības mehānismus starp ES dalībvalstīm, nodrošinot ātrāku un kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu. Tā kā daudzi svarīgi ekonomikas instrumenti, piemēram, nodokļu politika un darba tirgus regulējumi, ir dalībvalstu pārziņā, būtiska loma būs saskaņotām nacionālajām reformām un investīcijām.
Lai palielinātu ES konkurētspēju, kompass balstās uz trim pīlāriem: inovāciju plaisas novēršanu, saskaņotu stratēģiju rūpniecības dekarbonizācijai un ekonomiskajai konkurētspējai, kā arī pārmērīgas atkarības samazināšanu no ārējiem piegādātājiem, tādējādi stiprinot drošību. Vienlaikus identificēti pieci horizontālie faktori, kas sekmēs konkurētspējas attīstību – normatīvās vides vienkāršošana, vienotā tirgus barjeru likvidēšana, investīciju un finansējuma piesaiste, kvalificēta darbaspēka attīstība un efektīvāka politikas koordinācija starp ES institūcijām un dalībvalstīm.
Eiropas Komisija uzsver, ka veiksmīga Konkurētspējas kompasa ieviešana būs atkarīga no ciešas sadarbības ar dalībvalstīm un iesaistītajām pusēm. Progresu šajā jomā uzraudzīs ikgadējie ziņojumi, un Komisija aicina visas puses aktīvi iesaistīties šīs iniciatīvas īstenošanā, lai nodrošinātu Eiropas ekonomisko ilgtspēju un globālo konkurētspēju.