Kā studenti – pēdējā brīdī. Latvijai 18 mēneši, lai apgūtu vienu miljardu eiro no Atveseļošanās fonda  (4)

"Delfi Bizness" skaidro, kā līdz šim ES dalībvalstīm veicies ar AF līdzekļu apguvi, kā efektīva reformu īstenošana un investīciju ieguldīšana sekmē ekonomisko izaugsmi un kādi izaicinājumi un iespējas gaida Latviju AF plāna īstenošanā turpmākajos gados.

Vaicāts, cik efektīvi un lietderīgi šie līdzekļi ir sadalīti un vai tie izlietoti atbilstoši Latvijas vajadzībām, "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš "Delfi Bizness" skaidro, ka AF naudas sadalījums ir noteikts ES līmenī un atspoguļo Eiropas politikas prioritātes. Latvijai piemērotāks, iespējams, būtu bijis atšķirīgs sadalījums.

"Vai mēs piešķirtu tik lielu naudas daļu digitalizācijai? Neesmu pārliecināts, jo Latvija jau ir diezgan digitalizēta valsts," uzskata ekonomists. Viņš norāda, ka e-pārvaldes pakalpojumi ir labi attīstīti, programmēšana ir viena no galvenajām eksporta nozarēm, kā arī ir ļoti attīstīts privātā sektora digitālo produktu piedāvājums citām nozarēm. "Ja kāds uzņēmums tos neizmanto, ļoti iespējams, vaina ir citur – ja uzņēmums ražo vienkāršus koksnes produktus ar vienkāršām tehnoloģijām, tad tajā nav daudz kā digitalizējama," saka Strautiņš.

Iespējams, Latvijai noderīgāk būtu bijis lielāku naudas daļu piešķirt industriālo parku izbūvei. "Tas ir izrādījies izcili efektīvs attīstības veicināšanas instruments reģionu pilsētās, kuru eksportspējas pacelšanu augstākā līmenī es uzskatītu par vissvarīgāko ekonomiskās politikas uzdevumu," saka Strautiņš.

Taču AF sākotnējais finansējuma sadalījums nav akmenī kalts. Valstis drīkst pārdalīt piešķirto finansējumu citu projektu īstenošanai, to apstiprinot ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomei.

To izmantojusi arī Latvija. Februārī padome apstiprināja 114 miljonu eiro AF finansējuma pārdali Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbu īstenošanai "Rail Baltica" projekta kontekstā.

Vienlaikus Latvija atsakās no Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūras izbūves (ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas) projekta īstenošanas par 40 miljoniem eiro, kā arī no bezemisiju vilcienu uzlādes infrastruktūras izveides 74 miljonu eiro apmērā.

Grozījumi paredz arī pilnvērtīgi izmantot to AF finansējuma daļu, ko objektīvi nav iespējams īstenot atbilstoši sākotnējam plānam. Piemēram, veicot pārdales, tiks īstenota jauna investīcija tehnisko palīglīdzekļu pieejamībai personām ar invaliditāti par 7,2 miljoniem eiro un zemas īres maksas mājokļu būvniecība 29 miljonu eiro apmērā.

Vaicāts, vai Latvijas īstenotās korekcijas AF plānā ļaus sasniegt izvirzītos mērķus, vai arī tas ir budžeta robu aizpildījums, Strautiņš norāda, ka Atveseļošanās fonda projektu īstenošanā finanšu plānu korekcijas ir neizbēgamas.

"Ja "budžeta robu aizpildījuma" rezultāts ir kaut kas sabiedrībai vajadzīgs, tad lai jau tā notiek. Neesmu pārliecināts, ka tik drīz "RailBaltica" sasniegs Rīgas Centrālo staciju, taču pusuzbūvēta ēka pamazām ietu postā un bojātu pilsētas izskatu. Gan jau to varēs starplaikā izmantot vietējām dzelzceļa līnijām," uzskata Strautiņš.

Iepriekš izskanējušas bažas, ka Latvijai sokas lēni ar AF līdzekļu apguvi, taču līdzīga situācija vērojama arī citās ES dalībvalstīs. Eiropas Revīzijas palāta 2024. gadā secināja, ka AF līdzekļu apguve kavējas un ka pastāv riski attiecībā uz līdzekļu apguvi un pasākumu pabeigšanu AF īstenošanas otrajā pusē.

Progress AF īstenošanā dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs, daudz kur fonda īstenošanas pirmajā pusē bija ievērojama kavēšanās ar maksājumu pieprasījumiem.

Salīdzinājumā ar indikatīvo grafiku Latvija ir bijusi disciplinētākā Baltijas valsts, jo visi pieprasījumi, lai gan ar kavēšanos, līdz 2023. gada beigām tika iesniegti. Sliktāk veicās Lietuvai un Igaunijai, kuras dažus maksājumu pieprasījumus līdz 2023. gada beigām vispār nebija iesniegušas.

Tomēr Latvijā izmaksātā finansējuma īpatsvars no visa īstenošanas periodā paredzētā finansējuma ir vismazākais starp Baltijas valstīm – tikai 12%. Lietuvā un Igaunijā tas ir attiecīgi 29% un 30%. Savukārt ES vidēji – 37%, visvairāk līdzekļu īstenošanas perioda pirmajā pusē saņemot Francijai, Portugālei, Spānijai, Itālijai un Grieķijai.

Līdz 2023. gada beigām – gandrīz trīs gadus pēc AF īstenošanas sākuma un teju AF īstenošanas perioda pusē – septiņas dalībvalstis nebija saņēmušas nekādu finansējumu par atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinošu izpildi.

Lai gan kavēšanās iemesli dalībvalstīs atšķiras, visbiežākie ir ārējo apstākļu izmaiņas (piemēram, inflācija vai piegādes traucējumi), pasākumu īstenošanai nepieciešamā laika nepietiekama novērtēšana, neskaidrības par konkrētiem AF īstenošanas noteikumiem un problēmas, kas saistītas ar dalībvalstu administratīvo spēju, secināts revīzijā.

Lielākā daļa ES dalībvalstu aptaujā norādīja, ka ir maza iespēja sasniegt atskaites punktus un mērķrādītājus saskaņā ar izstrādāto grafiku, taču tās tic, ka ir iespēja tos sasniegt līdz 2026. gada 31. augustam, kad AF noslēgsies.

Tomēr pastāv bažas, vai valstis spēs pabeigt visas plānotās reformas un investīcijas līdz AF īstenošanas plāna beigām, jo kavēšanās jau notikusi pirmajā posmā. Lielākā daļa reformu un īpaši investīciju tiek plānota uz īstenošanas perioda noslēgumu, un to aktīva ieviešana sāksies šā gada otrajā pusē.

AF noslēdzošajā – 2026. – gadā pabeidzamo pasākumu īpatsvars starp ES dalībvalstīm vislielākais būs Latvijā – gandrīz 60%. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Ja līdz šim bijis intensīvāks ieviešanas nosacījumu, projektu atlases un reformu ieviešanas posms, tad līdz termiņa beigām galvenais fokuss būs uz lielo infrastruktūras objektu pabeigšanu, enerģētikas sektora transformāciju un reģionu attīstību, kā arī ievērojami ieguldījumi un darbi paredzēti produktivitātes un konkurētspējas veicināšanai caur zinātni un digitalizāciju, skaidroja Finanšu ministrijā.

Gadījumā, ja Latvijas AF plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas – līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no AF līdzekļiem, 2022. gadā norādīja Valsts kontrolē.

Patlaban nav redzami būtiski riski AF investīcijām pilnā apmērā un noteiktajā termiņā līdz 2026. gada augustam, februārī AF jautājumiem veltītajā forumā "Reformas un investīcijas izaugsmei" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

Strautiņš norāda, ka AF finansējuma apguves ātrums šķiet pieņemams: "Vismaz finanšu ministrs Arvils Ašeradens 10. februārī teica, ka lielu risku pilnīgai fonda apguvei noteiktajā laikā nav."

Ekonomists norāda, ka lielāki sarežģījumi ir ar šī ES finanšu perioda (2021.–2027. gads) naudas apguvi. Par to, ka kohēzijas un struktūrfondu apguve ir sākta ļoti lēni, šomēnes brīdināja arī ES komisārs Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").

Veiksmīga AF līdzekļu apgūšana, būtiski palielinot valstu valdību tēriņus pēc pandēmijas, var pozitīvi ietekmēt to ekonomisko izaugsmi, "Delfi Bizness" iepriekš norādīja ekonomisti. To sekmīgi veikusi Spānija un citas Dienvideiropas valstis, kas līdz šim saņēmušas lielāko finansējuma īpatsvaru no visa īstenošanas periodā paredzētā finansējuma.

Strautiņš skaidro, ka devums Latvijas ekonomikas izaugsmei būs divējāds. "Lai arī naudas sadalījums varbūt nav ideāls, tomēr devums ražīguma pieaugumā būs. Turklāt šīs naudas apguvei būs arī makroekonomiskais efekts, kas darbojas lielā mērā neatkarīgi no naudas ieguldīšanas efektivitātes, – tā radīs papildu darbvietas, papildu ienākumus jau strādājošajiem, līdz ar to arī lielāku patēriņu, nodokļu ieņēmumus utt.," uzskaita ekonomists.

"Tā kā paralēli notiek šī ES finanšu perioda fondu apguves pieaugums, kopējais efekts tiešām būs nozīmīgs paātrinājums," uzskata Strautiņš. Viņš norāda, ka visu šo fondu apguves kopējā naudas plūsma šogad un nākamgad varētu būt apmēram par pusmiljardu eiro lielāka nekā pērn.

Šobrīd notiek darbi, lai līdz šī gada beigām EK varētu iesniegt ceturtā maksājuma pieprasījumu par 302,1 miljonu eiro. Kopā maksājumos no EK līdz šim saņemts 801 miljons eiro no Latvijai pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.