Vai eiro gāzīs no troņa dolāru un vai atteiksimies no skaidras naudas – Dombrovskis par 10 gadiem ar eiro

Neilgi pēc pusnakts 1. janvārī visa Latvija klātienē vai TV ekrānos varēja sekot līdzi, kā tā laika amatpersonas – premjers Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Igaunijas valdības vadītājs Andruss Ansips – Rīgas centrā no "Citadeles" bankomāta katra izņēma vienu eiro banknoti. Klātesošie katru izņemto eiro banknoti sagaidīja ar ovācijām.

Vaicāts, vai atceras, kāda nominālvērtība bija eiro banknotei, kuru pirms 10 gadiem, visiem redzot, izņēma no bankomāta, Dombrovskis atbild apstiprinoši. Viņš ne tikai atceras, ka izņēmis 10 eiro, bet arī atklāj, ka šo banknoti ir saglabājis. "Šo 10 eiro banknoti, protams, es esmu pietaupījis kā piemiņu par vienu ļoti būtisku posmu un ļoti būtiska lēmuma Latvijas vēsturei īstenošanu," klāsta Dombrovskis.

Video no 2014. gada 1. janvāra.

Lai gan 2014. gada 2. janvārī Latvijas Radio intervijā politiķis izteicies, ka lieku latu viņam vairs nav, tagad viņš precizē, ka domāti naudas uzkrājumi. Piemiņai lata jubilejas monētas ir pietaupījis, pat pilnu komplektu sakrājis. Vaicāts, cik ilgi vēl pārrēķinājis no eiro uz latiem, atbild: "Protams, pirmajā posmā pārrēķināšana bija. Es atceros, (kad) savulaik tika ieviesti lati, arī pirmajā posmā to visu centās pārrēķināt – uz Latvijas rubļiem."

Latvijai draud nesekmīgo eirozonas valstu attīstības scenārijs, tā pirms Latvijas pievienošanās eirozonai brīdināja ekonomists un eirokritiķis Jānis Ošlejs. Viņš minēja tādus piemērus kā Kipra un Spānija. Vaicāts, kur mēs esam šodien, ar kādu veco eirozonas dalībvalsti mēs varētu sevi salīdzināt, Dombrovskis nosaka, ka neizmanto sadalījumu: sekmīgās vai nesekmīgās valstis.

Viņš atgādina, ka 2008. gada nogalē Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas pievienojās Starptautiskā Valūtas fonda programmai. "Tā ka droši vien mums pašiem bija, ko pārvērtēt savā makroekonomiskajā politikā," norāda politiķis.

Kopš pievienošanās eirozonai Latvija ir ievērojusi pietiekami piesardzīgu fiskālo politiku. "Tas īstenībā ir Eiropas Komisijas secinājums makroekonomiskās nesabalansētības procedūru ietvarā: Latvijā makroekonomiskās nesabalansētības nav," skaidro EK priekšsēdētājas izpildvietnieks. "Līdz ar to Latvija eirozonā attīstās pietiekami sekmīgi."

Arī šobrīd, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ir redzams, ka Latvijas lēmums pievienoties eirozonai ir attaisnojies. "Aizņemšanās likmju pieaugums, piemēram, tādās valstīs kā Polija un Ungārija, ir bijis straujāks nekā Baltijas valstīs, kas tomēr parāda, ka dalība eirozonā sniedz arī lielāku finansiālo stabilitāti šādu ģeopolitisko satricinājumu laikā," secina Dombrovskis.

Pēc Dombrovska domām, eirozona vēl aizvien ir pievilcīga. Un pašreizējā ģeopolitiskā situācija to skaidri parāda. Vaicāts, vai drīzumā eirozona varētu paplašināties, viņš atklāj, ka šobrīd aktīvi pie pievienošanās jautājuma strādā Bulgārija.

"Pati Bulgārija ir noteikusi mērķa datumu pievienoties eirozonai: 2025. gada 1. janvāris. Tur lielākais jautājums ir par inflācijas kritēriju izpildi. Šobrīd inflācija Bulgārijā diezgan jūtami pārsniedz Māstrihtas kritēriju noteikto līmeni. Jautājums, vai inflācijas korekcijas būs tik straujas, ka jau nākamā gada jūnijā, kad mēs gatavosim konverģences ziņojumu, būs atbilstība Māstrihtas kritērijiem attiecībā uz inflāciju. Runājot par pārējiem kritērijiem, es domāju, Bulgārijai ir iespējas tos izpildīt," klāsta politiķis.

Tagad pievienoties eirozonai ir grūtāk, nekā tas bija agrāk, atzīst Dombrovskis. Viņš atklāj, ka laikā, kad Latvija pievienojās Valūtas kursa mehānismam II, kas eirozonas kandidātvalstīm paredz piesaistīt savu nacionālo valūtu eiro, tas bija tīri formāls lēmums. Tagad ir jāizpilda nosacījumi gan pirms pievienošanās, gan pēc pievienošanās Valūtas kursa mehānismam II. Arī konverģences kritēriji jeb Māstrihtas kritēriji tiek vērtēti ne tikai formāli, bet arī pēc būtības.

Nav iespējams izdalīt atsevišķus izaicinājumus, ar kuriem saskarsies eirozonas dalībvalstis. Ar ekonomiskajiem izaicinājumiem, kas skar eirozonu, saskaras visa Eiropas Savienība. "Ja mēs runājam par Krievijas kara pret Ukrainu ekonomisko ietekmi, piegādes ķēžu pārrāvumiem, augstu inflāciju... Tās ir lietas, ko mēs redzam praktiski visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. (..) Drīzāk, kā jau es minēju, tieši dalība eirozonā, īpaši mazākām valstīm, kāda ir Latvija, nodrošina papildu finansiālo stabilitāti šajā laikā."

"Eiro ir otra lielākā valūta pasaulē, kas arī starptautiski ir pievilcīga – gan dažādiem darījumiem, gan arī kā uzkrājumu valūta," pauž Dombrovskis. Vaicāts, vai eiro jelkad no troņa gāzīs ASV dolāru, politiķis norāda, ka eiro netika ieviests ar tādu mērķi. "Šeit nenotiek nekāda sacensība vai sāncensība. Es domāju, ka eiro ir sevi pierādījis kā Eiropas Savienības vienotā valūta. Kopā ar Eiropas Savienības vienoto tirgu (tie) ir faktiski divi lielākie sasniegumi ekonomikas finanšu jomā. Eiro starptautiskā loma pakāpeniski pieaug. Mēs to arī cenšamies veicināt. Mēs to neredzam kā sacensību, ka mūs kāds obligāti jāapsteidz. Jautājums: cik lielā mērā eiro pirmkārt kalpo pašai Eiropai?" klāsta EK pārstāvis.

Ekrānuzņēmums no portāla "Delfi" 2014. gada 2. janvārī.

Latvijas Bankas publicētie dati par 2023. gada pirmo pusgadu liecina, ka bezskaidras naudas maksājumu skaits un apjoms ir ievērojami audzis. Eiropā tiek runāts arī par digitālā eiro ieviešanu. Taču pāriešana tikai uz bezskaidras naudas maksājumiem Eiropā vai digitālo valūtu nav nākotne, apliecina Dombrovskis.

"Nav tāda uzstādījuma par pāreju tikai uz bezskaidras naudas norēķiniem," norāda politiķis. Viņš atgādina, ka šovasar EK nāca klajā ar normatīvo aktu priekšlikumiem par digitālo eiro, vienlaikus ceļot galdā priekšlikumu par skaidras naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa juridiskā statusa pastiprināšanu.

Dombrovskis atzīst, kas runās par digitālā eiro ieviešanu ir daudz spekulāciju. Tostarp par to, ka likvidēs skaidru naudu. Taču, kā uzsver EK pārstāvis, komisijas priekšlikums par skaidras naudas statusa pastiprināšanu nepārprotami parāda, ka tāda plāna – par atteikšanos no skaidras naudas – nav.

Vienlaikus darbs pie digitālā eiro ieviešanas notiek. Taču tas nav ļoti ātrs process, atzīst politiķis.

Jau ziņots, ka oktobra vidū Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma pabeigt digitālā eiro izpētes posmu, kas ilga divus gadus, un deva "zaļo gaismu" nākamajam digitālā eiro projekta posmam – sagatavošanās fāzes pirmajai daļai, kas varētu ilgt divus gadus – līdz 2025. gada novembrim.

Noslēdzot pirmo posmu, ECB Padomei būtu jāpieņem jauns lēmums par virzību uz sagatavošanās fāzes otro daļu – digitālā eiro infrastruktūras praktisko izveidi un pakāpenisku digitālā eiro lietojuma gadījumu izlaidi tirgū pilotprojektu ietvaros. Lēmums par digitālā eiro emisiju ir paredzēts vien pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Par publikācijas saturu atbild tās autori. Eiropas Savienība nenosaka publikāciju saturu un to iespējamo tālāko izmantošanu.