Šajā pārbaudē tiks pieņemts, ka banku skāris sekmīgs kiberuzbrukums, kas ietekmē tās ikdienas darbību, norāda ECB.
Tiks pārbaudīta ECB tieši pārraudzīto 109 banku spēja reaģēt un atgūties no kiberuzbrukuma, nevis to spēja šādu uzbrukumu novērst, skaidro ECB.
Ar šiem testiem tiks pārbaudīta finanšu institūciju ārkārtējās procedūras un plāni atjaunot darbību pēc šāda veida uzbrukuma.
Savukārt 28 bankas no visas eirozonas tiks pakļautas stingrākām pārbaudēm, kurās tiks padziļināti izvērtēti riski, kas saistīti ar kiberuzbrukuma radītās ietekmes izplatīšanos citās nozarēs.
Šo testu rezultāti neietekmēs banku pienākumus palielināt kapitāla rezerves nodrošinājumam pret finanšu riskiem, vēstī ECB.
Par nepieciešamību veikt kiberuzbrukumu stresa testus tika paziņots pērn, jo tika uzskatīts, ka pēc koronavīrusa pandēmijas un Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā palielinājies šādu uzbrukumu risks.
"Kiberuzbrukumu skaits ir lielāks nekā pirms pandēmijas," pērn intervijā vācu laikrakstam "Boersen Zeitung" sacīja ECB padomes locekle Anneli Tuominena.
Visstraujāk palielinājies pakalpojumu atteikuma uzbrukumu skaits, kuros ļaundari pārtrauc banku pakalpojumu sniegšanu, pārplūdinot un pārslogojot banku serverus ar viltus pieprasījumiem, viņa norādīja. Tāpat palielinājies izspiedējvīrusu uzbrukumu skaits, kad bankām tiek pieprasīta nauda, lai atgūtu piekļuvi saviem datiem.
ECB katru gadu veic tās uzraudzīto banku stresa testus, lai novērtētu to gatavību rīkoties nelabvēlīgos apstākļos. Lai gan lielākoties testos galvenā uzmanība pievērsta nelabvēlīgiem ekonomiskajiem un finanšu scenārijiem, ECB veikusi arī banku klimata stresa testus.