Vairākiem ministriem uztic ES fondu uzraudzības grožus

ES fondu mērķi un rādītāji lielākoties ir sasniegti. Atsevišķu infrastruktūras projektu īstenošanu ietekmējuši pēdējo gadu notikumi pasaulē – Covid-19 pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.

Lai gan 2023. gada beigās izskanēja informācija, ka Latvijā apdraudēti ES fondi 200 miljonu eiro apmērā, FM skaidro, ka nauda tiks izlietota citiem projektiem. To nodrošina valdības jau preventīvi pieņemtie riskus kompensējošie lēmumi. Proti, izmantota iespēja uzņemties budžeta virssaistību līdz 164 miljoniem eiro papildu investīcijām jauniem projektiem, kā arī izmantota Eiropas Komisijas (EK) dotā iespēja pārfinansēt uz ES fondu programmu vismaz 60 miljonu eiro maksājumus siltumapgādes atbalstam mazaizsargātām mājsaimniecībām un citas finansējuma pārdales.

Projektiem, kas netika pabeigti līdz 2023. gada beigām, Latvija izmantos EK piedāvāto elastības iespēju, vai nu projektus pabeidzot vēlāk par pašu finansējumu, vai pabeigšanu līdzfinansējot ar ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda finansējumu.

Dienu pirms Ziemassvētku brīvdienām Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdeva rīkojumu "Par Eiropas Savienības fondu tematisko komiteju". Komiteja izveidota, lai ES fondu investīcijas ieguldītu efektīvi, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi Latvijā.

Tematiskā komiteja, kā noskaidroja "Delfi", ir Siliņas un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) iniciatīva. To vadīs Ašeradens, un komitejā piedalīsies vēl astoņi valdības ministri. Plānots, ka komitejā vienosies par prioritārajām investīcijām, sasniedzamajiem rādītājiem, kā arī uzraudzīs projektu izpildi.

Portāls "Delfi" izteikties par ieceri uzrunāja valdības vadītāju Siliņu, vaicājot, kāpēc ir svarīgi, lai fondu jautājumi tiktu risināti politiski, nevis, citējot pašu politiķi, "aizietu ierēdniecības pavadā". Viņa uzsver – politiskā virsvadība ir nepieciešama ne tikai, lai vienotos, kas ir valsts prioritātes fondu izlietojumā, bet arī, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus.

"Ir ļoti svarīgi, lai arī politiķiem būtu izpratne, kas ir tas labākais veids, kā mēs, ieguldot fondu līdzekļus, varam panākt ekonomisko pienesumu mūsu valstī. Bieži vien fondu noteikumi ir tik sarežģīti, ka īsti nav skaidrs, kāds ir tas rezultāts, ko mēs gribam sasniegt, vai tas vienkārši ir apjoms, ko mēs apgūstam, kvantitatīvais rādītājs," "Delfi" norāda Siliņa. "Līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai mēs arī politiski spējam vienoties, kas ir tās galvenās valsts prioritātes, kur, ieguldot fondu līdzekļus, arī valstī būtu lielāka ekonomiskā atdeve, uzņēmumiem būtu lielāka produktivitāte, eksports," viņa turpina.

Foto: Evika Siliņa/ LETA

Tāpat, kā atzīst premjere, tematiskā komiteja arī kalpos par vietu, kur politiķi varēs noskaidrot, kāpēc kavējas dažādu noteikumu, kritēriju izstrāde. "Šāda fondu grupa palīdz kopīgi vienoties par tām valstiski svarīgajām iniciatīvām, kuras caur šādām fondu programmām būtu jāatbalsta," turpina Siliņa.

Piemēram, jau šobrīd valdībā ir vienošanās, ka nedz par valsts, nedz par fondu līdzekļiem netiks atbalstītas hobiju līmeņa profesijas. Tā vietā līdzekļi tiks ieguldīti tālākapmācībā, mūžizglītībā, digitālo prasmju apguvē, kas sniegs karjeras izaugsmes iespējas un veicinās uzņēmumu produktivitāti un eksporta spējas.

Vaicāta, kā vērtē ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā panākto, Siliņa atsakās vērtēt iepriekšējo valdību darbu: "Es domāju, ka ir jāskatās, kādu progresu mēs esam sasnieguši no tā punktu, no kura es esmu pārņēmusi valdību. Es domāju, ka man ir vēl pāragri vērtēt. Es domāju, ka es varēšu to novērtēt pēc kāda laika, kad mēs būsim vismaz gadu nostrādājuši."

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidents Aigars Rostovskis sarunā ar portālu "Delfi" pieļauj, ka tematiskā komiteja dibināta, reaģējot uz uzņēmēju trauksmes zvaniem. Ļoti sabremzētas ES fondu naudas investīcijas tieši birokrātisku iemeslu dēļ. "Es pieņemu, ka šis ir tas iemesls, kāpēc tiek veidota komiteja, lai politiķi uzņemtos virsatbildību," spriež LTRK padomes prezidents. Viņš piebilst, ka arī šobrīd, gatavojieties sarunai ar Ministru kabinetu par valdības rīcības plānu, uzņēmēji pauduši bažas, ka ES nauda netiek veiksmīgi investēta.

Kopumā Rostovskis savos izteikumos par ES fondu līdzekļu apgūšanu Latvijā ir kritisks. Viņš norāda – kopš Latvijai ir pieejams ES finansējums, Eiropas fondu piesaiste politiski ierēdnieciskās elites aprindās tiek uzskatīta par Latvijas attīstības galveno dzinēju. "Mēs peldam pa straumi un, tā teikt, apgūstam Eiropas naudu," skarbs ir Rostovskis, komentējot Latvijas paļaušanos stratēģiskajos dokumentos uz ES fondu līdzekļiem. Ja šī nauda tiek uztverta kā papildinājums ekonomikai, tas ir normāli, taču, ja tā tiek uztverta kā dzinējs, tā ir problēma, rezumē eksperts.

"Tas patiesais dzinējs normālai ekonomikai ir privātā nauda, privātā iniciatīva," turpina LTRK pārstāvis.

Foto: Aigars Rostovskis/ Delfi

Vienlaikus Rostovskis norāda, ka ES fondu nauda ir nodarījusi skādi uzņēmēju uzvedībai. Kā skaidro LTRK pārstāvis, normāls uzņēmējs darbojas tirgū, domā par preci, pakalpojumu, ko piedāvāt tirgum, un kā to uzlabot. "Bet pēc masīvās ES naudas ienākšanas daudzi uzņēmēji – pēdiņās – tā vietā, lai nodarbotos ar normālu cīņu par tirgu, savu produktu uzlabošanu, savu enerģiju tērējuši [naudas] pārdales procesā," turpina Rostosvkis.

"Mums beidzot ir jābeidz pārdalīt," aicina LTRK padomes prezidents. "Mums ir jādomā par radošu ekonomiku: radīt preces un pakalpojumus, kas iet pasaulē, un tamlīdzīgi." Ir jāmaina ekonomikas modelis un jāskatās, kā vairāk eksportēt, kā straujāk piesaistīt investīcijas, kā uzlabot ierēdniecisko pārvaldes sistēmu.

Viņš rosina ES fondu naudu skatīt caur trim filtriem. Pirmkārt, vai investīcijas konkrētā ekonomikā palīdzēs eksportēt. Otrkārt, vai investīcijas palīdzēs palielināt konkrētu uzņēmumu efektivitāti. Treškārt, vai investīcijas, tai skaitā infrastruktūrā, palīdzēs piesaistīt jaunas investīcijas.

Jau ziņots, ka kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam ES nodrošinās finansējumu 4,4 miljardu eiro apmērā Latvijas ieguldījumiem atjaunīgajos energoresursos, pētniecībā un inovācijā, konkurētspējā, ilgtspējīgā transportā, prasmēs, izglītībā un sociālajā integrācijā.

ES kohēzijas politikas investīcijas 2021.–2027. gadā paredzēts novirzīt sešiem galvenajiem virzieniem. Pirmais no tiem – "viedāka Eiropa" – paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai. Otrais virziens – "zaļāka Eiropa" – paredz virzību uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku.

Trešais virziens – "ciešāk savienota Eiropa", kas mērķēts uz droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstības veicināšanu. Ceturtais ieguldījumu virziens – "sociāla un iekļaujoša Eiropa" – vērsts uz Latvijas iedzīvotāju vienādu iespēju un piekļuves nodrošināšanu izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum.

Piektais virziens – "iedzīvotājiem tuvāka Eiropa" – veicinās ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Savukārt pēdējais, sestais, virziens paredz atbalstu sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

Par publikācijas saturu atbild tās autori. Eiropas Savienība nenosaka publikāciju saturu un to iespējamo tālāko izmantošanu.