Konstatēti ļoti augsti riski jauno ES fondu ieviešanā  (2)

2021.–2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardu eiro apmērā.

2023. gadā nozaru ministrijas ir izstrādājušas tikai pusi jeb 47% no plānotajiem MK noteikumiem par 1,31 miljardiem eiro no plānotajiem 2,8 miljardiem eiro ES fondu un nacionālā finansējuma.

Šajā periodā līdz 2024. gada 22. janvārim uzsāktas vien 51 projektu atlases ar kopējo ES fondu atbalstu 788 miljoniem eiro (16% no ES piešķīruma). Īstenošanā ir pirmie 13 projekti par kopējo ES fondu finansējumu 284 miljoniem eiro (7% no ES piešķīruma).

Ar Atveseļošanas fondu Latvijas tautsaimniecībā paredzēts investēt vēl 1,97 miljardus eiro. 2023. gada 22. decembrī Latvija iesniegusi EK otro maksājuma pieprasījumu par 43 rādītāju izpildi, lai saņemtu no EK 335,7 miljonus eiro. Līdz 2024. gada janvārim kopumā izpildīts vien 61 rādītājs no Latvijai noteiktajiem 229 atskaites punktiem un mērķiem.

Tikmēr investīciju noteikumi ir apstiprināti par 91% no pieejamā finansējuma, projektu atlases ir noritējusi par 66% jeb 1,3 miljardiem eiro, savukārt īstenošanā ir projekti par 49% jeb 968,4 miljoniem eiro.

Otrdien finanšu ministra vadībā visu Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

"Labā ziņa ir, ka Latvija, par spīti dažādiem globālajiem satricinājumiem, ir izmantojusi visu ES fondu 2014. – 2020. gada piešķīrumu 4,6 miljardu eiro apmērā. Vienlaikus esam konstatējuši ļoti augstus riskus jaunā ES fondu 2021. – 2027. gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā, atbilstoši plānotajam. Nākotnes finansējuma zaudēšana ir absolūti nepieļaujama. Lai nodrošinātu ES fondu investīciju ieplūšanu, visām nozaru ministrijām līdz 2. februārim būs jāsniedz Finanšu ministrijā priekšlikumi iespējamiem grozījumiem ES fondu 2021. – 2027. gada programmā," norāda finanšu ministrs.

Ministrs norāda, ka ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda piešķīrums 4,6 miljardu eiro apmērā ir pilnībā piesaistīts investīciju projektiem Latvijā. To nodrošināja valdības jau preventīvi pieņemtie riskus kompensējošie lēmumi – budžeta virssaistību iespējas līdz 164 miljoniem eiro papildu investīcijām jauniem projektiem, kā arī izmantojot Eiropas Komisijas (EK) doto iespēju pārfinansēt uz ES fondu programmu vismaz 60 miljonu eiro maksājumus siltumapgādes atbalstam mazaizsargātām mājsaimniecībām un citas finansējuma pārdales.

Ņemot vērā iepriekš minēto, FM ir izstrādājusi ceļa karti ES fondu finansējuma pārdalei, kas paredz ES fondu 2021-2027. gada plānošanas perioda Programmas grozījumu izstrādi. Tādējādi ministrijām līdz 2. februārim jāiesniedz FM pamatoti priekšlikumi investīciju optimizēšanai, kas būtiski palielina investīciju izdevumus jau 2024. gadā un turpmākos gados izpilda minimālos ikgadēji deklarējamo izdevumu EK mērķus, kā arī ir vērsti uz ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas FM apkopotos pārdaļu priekšlikumus un potenciālos finansējuma avotus izskatīs ES fondu tematiskajā komitejā 2024. gada martā. FM 2024. gada 2. ceturksnī iesniegs MK Programmas grozījumu projektu.

Jau ziņots, ka Finanšu ministra vadībā no 2023. gada sākuma darbojas ministru tematiskā komiteja ar mērķi stratēģiskā virsvadībā nodrošināt efektīvu un intensīvu ES fondu un Atveseļošanas fonda ieviešanu. ES fondu tematiskās komitejas galvenie uzdevumi – vienoties par prioritārajām investīcijām un projektiem un uzraudzīt to īstenošanu, izvērtēt un nodrošināt izmaiņu ieviešanu normatīvos aktos, kā arī mazināt administratīvo slogu.