Šodien, Starptautiskajā izglītības dienā, mēs runājam par izglītības un apmācības būtisko nozīmi Eiropas ekonomikas un sabiedrības stiprināšanā. Izglītība cilvēkiem, jo īpaši jauniešiem, dod iespējas un ļauj aktīvi un kompetenti piedalīties sabiedrības dzīvē. Citiem vārdiem, investīcijas izglītībā ir investīcijas mūsu nākotnē.
Pēdējos gados ES dalībvalstis, ES iestādes un izglītības kopiena ir apvienojušas spēkus, lai izveidotu Eiropas izglītības telpu (EIT). Šī iniciatīva iemieso mūsu kopīgo redzējumu — kvalitatīvu, iekļaujošu izglītību un mūžizglītību visiem un pāri robežām.
Lai Eiropas izglītības telpā uzlabotu izglītības kvalitāti un vienlīdzību, sadarbība notiek visos līmeņos — Eiropas, nacionālajā un reģionālajā. Mērķis ir veidot prasmes, motivēt pedagogus un stiprināt Eiropas augstāko izglītību, vienlaikus atbalstot mūsu pāreju uz zaļu un digitālu nākotni.
Viens no galvenajiem EIT pīlāriem ir bijusi programma "Erasmus+". Kopš tās uzsākšanas 1987. gadā 14 miljoni dalībnieku ir varējuši piedalīties izglītības apmaiņā. 2022. gadā vien mēs atbalstījām gandrīz 26 000 projektu ar 4 miljardu eiro budžetu.
Mēs esam atbalstījuši 73 000 organizāciju, sniedzot reālas iespējas 1,2 miljoniem izglītojamo un pedagogu mācīties ārzemēs.
Latvijas skaitļi nav mazāk iespaidīgi: mēs finansējām 340 projektus ar 35,8 miljoniem eiro, iesaistot 758 organizācijas un piesaistot vairāk nekā 11 tūkstošus dalībnieku.
Tiek ieviesti arī citi būtiski Eiropas izglītības telpas pamatelementi, piemēram, "Erasmus+" skolotāju akadēmijas vai ES dalībvalstu nesen pieņemtie ieteikumi par digitālo izglītību un prasmēm. Šīs iniciatīvas valdībām palīdz nodrošināt kvalitatīvu, iekļaujošu un pieejamu digitālo izglītību un apmācību.
Mūsu redzējums ir tāds, ka ikvienam — neatkarīgi no personiskās situācijas vai sociālekonomiskā stāvokļa — ir jābūt iespējai izmantot savu potenciālu. Iniciatīva "Ceļi uz panākumiem skolā" mudina ES valstis pieņemt visaptverošas stratēģijas iekļaujošai, audzinošai mācību videi, galveno uzmanību pievēršot izglītojamo sekmēm un labjutībai skolā.
Vēl viens būtisks aspekts ir pārrobežu mācību mobilitāte, kurā tiek uzlabotas zināšanas, prasmes un kompetences. Tā veicina gan nodarbināmību, gan pilsonisko līdzdalību. Priekšlikums par "Eiropu kustībā", ko Komisija iesniedza novembrī, ir izstrādāts ar mērķi veicināt mācību mobilitāti, īpašu uzsvaru liekot uz palīdzību tiem, kam šādas iespējas nav tik viegli pieejamas.
Raugoties nākotnē, mēs plānojam sākt jaunu svarīgu iniciatīvu — vienotu Eiropas akadēmisko grādu. Šāds grāds palīdzēs likvidēt atlikušos mobilitātes šķēršļus un palīdzēs dalībvalstīm radīt nosacījumus universitāšu panākumiem un studentu sekmēm. Tādējādi studenti varēs piedalīties kopīgās izglītības programmās visā ES un iegūt akadēmisko grādu, kas apliecina viņu starptautisko pieredzi, akadēmisko izcilību, svešvalodu zināšanas un spēju pielāgoties citvalstu kultūrai, un līdz ar to viņi būs tīkami pieprasīti starp darba devējiem visā pasaulē.
EIT ir izrādījusies nenovērtējama valsts pārvaldes iestādēm un izglītības jomā ieinteresētajām personām Eiropā. Tā ir veicinājusi kopīgu reaģēšanu uz tādiem izaicinājumiem kā Covid-19 pandēmija un atbalstu ukraiņiem, kuri bēg no Krievijas agresijas kara. Turklāt, tā kā šogad ir gaidāmas Eiropas Parlamenta vēlēšanas un Krievijas agresijas karš ir kā atgādinājums tam, ka vērtības, ko mēs lolojam Eiropas Savienībā, nevar uzskatīt par pašsaprotamām, izglītības loma atbildīgu un aktīvu pilsoņu audzināšanā būs vēl lielāka.
2025. gadā mēs vērtēsim gan sasniegto, gan vēl atlikušās problēmas Eiropas izglītības telpā, veidojot mūsu sadarbības nākamo posmu līdz 2030. gadam. Mums joprojām ir nelokāma kopīga apņemšanās veidot vēl spēcīgāku EIT, kurā ikvienam ir pieejama kvalitatīva, iekļaujoša izglītība un apmācība visa mūža garumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!