Eiropas ekonomiskā situācija vārīga. Kas notiks ar likmēm?  (1)

Ceturtdien gaidāma kārtējā ECB padomes sēde. Kopš pagājušās sanāksmes, kas notika decembrī, diskusijas par iespējamām likmju izmaiņām šajā gadā ir uzņēmušas apgriezienus. Tomēr šajā sanāksmē likmes visdrīzāk netiks mainītas, jo ECB vēro, kāda ir situācija ekonomikā, un šobrīd tā nav īsti stabila.

Eiropas Komisijas publicētajās 2023. gada rudens prognozēs tiek sagaidīts, ka eirozonas ekonomiskā aktivitāte šajā gadā pakāpeniski atjaunosies, bet inflācija turpinās kristies. Patlaban Eiropas Savienības ekonomikas izaugsme 2024. gadā tiek prognozēta līdz 1,3% apmērā, bet eirozonā – 1,2% apmērā.

Lai arī ar nelielām augšupejošām svārstībām, tomēr šobrīd inflācija eirozonā turpina lēnām doties ECB noteiktās 2% mērķa inflācijas virzienā. Vairums ekspertu prognozē, ka šī tendence turpināsies arī 2024. gadā. Atsevišķos mēnešos cenas nedaudz pakāpjas un eksperti pieļauj, ka arī turpmāk varēs novērot šādas tendences, tomēr kopumā virziens būs lejupejošs.

"Eirozonas gada inflācija decembrī atgriezās pie 2,9% atzīmes (iepriekš tā bija 2,4%), pārtraucot septiņu mēnešu ilgušo bremzēšanās procesu," atzīmē "CBL Asset Management" ekonomiste Simona Striževska. Cenu pieaugumu decembrī galvenokārt noteica mazāk labvēlīgi bāzes efekti – energoresursu deflācija mazinājās līdz ar zemāku salīdzinājuma bāzi pirms gada.

Tikmēr pārtikas cenu pieaugums gada griezumā turpinājis bremzēties. Pamatinflācija jeb inflācijas tempi, atskaitot svārstīgākās resursu cenas, mēneša laikā palēninājušies no 3,6% līdz 3,4%, raksturo eksperte.

Daļa starptautisko ekonomistu uzskata, ka eirozonas inflācija var būt noturīgāka, nekā prognozēts, kam par iemeslu ir tādi faktori kā loģistikas izmaksu kāpums incidentu dēļ Sarkanajā jūrā, kur kuģiem notiek uzbrukumi, noturīgs darba tirgus, kas veicina algu pieaugumu, un citi faktori.

Savukārt citi uzsver, ka Eiropas gāzes vairumtirdzniecības cenu kritums, preču ražotāju cenu kritums un vājā ekonomikas izaugsme, īpaši Vācijā, liecina, ka inflācija, visticamāk, virzīsies zemāk.

"Ņemot vērā, ka resursu cenas arvien mazāk “strādās” inflācijas pazemināšanas virzienā, lielākā nozīme inflācijas dinamikā turpmāk būs pamatinflācijai, kas nav tieši atkarīga no resursu cenu svārstībām," piebilst Striževska. Saskaņā ar “Bloomberg” aptaujāto analītiķu prognozēm inflācija eirozonā šogad, visticamāk, nepārsniegs 3% un lēni turpinās pazemināties, gada nogalē nostabilizējoties nedaudz virs 2%.

"Risku eirozonas ekonomikai ir daudz, un viss ir atkarīgs no tā, kā ECB spēs pārvaldīt līdzsvaru starp reālo ekonomiku un inflāciju," uzsver "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, kurš prognozē, ka inflācija turpinās samazināties.

Pirms neilga laika pieauga to finanšu tirgus dalībnieku skaits, kuri izteica optimistiskas prognozes par iespējamo likmju samazināšanu jau šī gada martā vai pat ātrāk, pašā gada sākumā. Šķiet, ka šobrīd eksperti ar tik optimistisku prognožu izteikšanu ir rimuši, jo vairākas ECB amatpersonas uzsvērušas, ka par likmju samazināšanu varētu sākt domāt tikai vasarā.

ECB vadītāja Kristīne Lagarda "Bloomberg" sacījusi, ka ECB visdrīzāk sāks samazināt procentu likmes vasarā. Intervijā viņai tika jautāts, vai šādam solim varētu būt vairākuma atbalsts, ņemot vērā, ka vairāki politikas veidotāji ir signalizējuši par šādu termiņu.

"Es teiktu, ka tas ir iespējams," viņa uzsvērusi. "Taču man jābūt rezervētai, jo mēs vienmēr uzsveram, ka lēmumi ir atkarīgi no datiem, un aizvien pastāv nenoteiktība, un daži rādītāji nav nostabilizējušies tādā līmenī, kādā mēs tos vēlētos redzēt".

Vienlaikus analītiķi sagaida, ka tad, kad centrālā banka likmes sāks samazināt, tas nebūs vienreizējs pasākums un šogad tas varētu notikt pat četras reizes (tiesa gan, salīdzinoši mazā apmērā – par 25 procentpunktiem katru reizi).

Cerības uz likmju samazinājumu atspoguļo arī Euribor likmju dinamika, jo pēdējo mēnešu laikā tās ieņēma lejupejošu virzienu. Taču pēdējo dienu laikā, ņemot vērā prognozes, ka likmes visdrīzāk netiks samazinātas, tās atkal nedaudz pakāpušās.

Par publikācijas saturu atbild tās autori. Eiropas Savienība nenosaka publikāciju saturu un to iespējamo tālāko izmantošanu.