Eiropas Komisija nākusi klajā ar ierosinājumu pārskatīt Eiropas Uzņēmumu padomju (EUP) direktīvu, lai uzlabotu sociālo dialogu Eiropas Savienībā.
EUP ir struktūras darbinieku informēšanai un uzklausīšanai, kas nodrošina darbinieku iesaistīšanu ar pārnacionāliem jautājumiem saistītu lēmumu pieņemšanā. Šādas padomes tiek veidotas uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku un kuri darbojas vismaz divās ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs.
Komisija ir ierosinājusi šādas galvenās izmaiņas:
- Nodrošināt starptautisku uzņēmumu, kuri darbojas ES/EEZ, darbiniekiem vienlīdzīgas tiesības pieprasīt jaunas EUP izveidi. Atceļot pašreizējā direktīvā noteiktās atkāpes, 5,4 miljoniem darba ņēmēju 320 starptautiskos uzņēmumos, kuros ir iepriekš noslēgti nolīgumi, būs iespēja pieprasīt EUP izveidi.
- Precizēt pārnacionālu jautājumu definīciju. Nodrošināt, ka EUP papildina valstu informēšanas un uzklausīšanas struktūru darbu un nepārklājas ar to. Ir svarīgi skaidri definēt, kad tieši ir jāapspriežas ar EUP un jāinformē tās.
- Nodrošināt savlaicīgu un lietderīgu apspriešanos ar starptautisko uzņēmumu darbiniekiem par jautājumiem, kas uz tiem attiecas.
- EUP locekļiem būtu jāsaņem pamatota atbilde uz to apsvērumiem, pirms uzņēmuma vadība pieņem lēmumu par pārnacionāliem jautājumiem.
- Uzņēmuma vadībai būs jāsniedz pamatojums ikreiz, kad turpmāka informācijas apmaiņa tiek ierobežota vai informācija par pārnacionāliem jautājumiem netiek atklāta, pamatojoties uz konfidencialitāti.
- Nodrošināt, ka EUP ir vajadzīgie resursi darba veikšanai. EUP nolīgumos ir jānorāda piešķirtie finanšu un materiālie resursi, piemēram, attiecībā uz ekspertiem, juridiskajām izmaksām un apmācību.
- Dzimumu līdzsvarotāka pārstāvība. Ikreiz, kad notiek (atkārtotas) sarunas par EUP nolīgumu, būs jāievieš noteikumi, lai pēc iespējas panāktu dzimumu līdzsvaru. Tas ietver prasību aktīvi censties panākt dzimumu līdzsvaru īpašajās pārrunu grupās, proti, darba ņēmēju pārstāvju pagaidu grupās, kuras ar uzņēmumu risina sarunas par EUP nolīgumu.
- Uzlabot tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par to, kā EUP var ierosināt tiesvedību un attiecīgā gadījumā administratīvās procedūras. Dalībvalstīm ir arī pienākums ieviest efektīvas, atturošas un samērīgas sankcijas, lai nodrošinātu direktīvas izpildi.
Šos EK priekšlikumu, ar ko groza direktīvu par Eiropas Uzņēmumu padomēm, apspriedīs Eiropas Parlaments un dalībvalstis. Pēc tā pieņemšanas dalībvalstīm būs viens gads laika direktīvu transponēt savos tiesību aktos. Jaunos noteikumus sāks piemērot divus gadus vēlāk. Šo divu gadu laikā puses varēs pielāgot EUP nolīgumus jaunajām prasībām.
"Eiropas Uzņēmumu padomes nodrošina, ka ar darba ņēmējiem tiek apspriesti svarīgi lēmumi, kas viņus ietekmēs, piemēram, par jaunu darba metožu ieviešanu vai pārstrukturēšanu. Pārmaiņas bieži vien var šķist graujošas, taču Eiropas Uzņēmumu padomes piedāvā iespēju darba ņēmējus iesaistīt šajā procesā. Mūsu priekšlikuma mērķis ir novērst vairākas nepilnības spēkā esošajā direktīvā, lai Uzņēmumu padomes varētu izmantot biežāk un lietderīgāk," sacījis Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits.