Reaģējot uz medijos publicēto informāciju par eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas saiknēm ar FSB jeb Krievijas drošības dienestu, Eiropas Parlaments (EP) otrdien izvērtēs Krievijas iejaukšanos Eiropas Savienības procesos, liecina EP darbakārtība.
EP izvērtēs ne tikai konkrēto Ždanokas gadījumu, bet arī citus Krievijas iejaukšanās mēģinājumus.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, EP deputāte Ždanoka sarakstījusies ar Krievijas pilsoņiem, kas, iespējams, ir Krievijas FSB virsnieki, liecina žurnālistu organizācijas izmeklēšana, kas veikta sadarbībā ar igauņu, latviešu un zviedru žurnālistiem. Tas pamudinājis EP sākt iekšēju izmeklēšanu.
Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola nodevusi šo jautājumu izskatīšanai Padomdevēja komitejai rīcības kodeksa jautājumos.
Plenārsēdes debatēs jaunnedēļ, otrdien, ar Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvjiem EP deputāti plašāk aplūkos arī citus Krievijas mēģinājumus iejaukties ES demokrātiskajos procesos un runās par to, ko Eiropas Savienība varētu darīt, lai risinātu šo problēmu.
Debates apkopos rezolūcijā, par kuru tiks balsots ceturtdien.
Jau ziņots, ka nopludinātas e-pasta sarakstes liecina, ka Ždanoka vismaz kopš 2004. gada regulāri atskaitījās FSB darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai, tomēr viņa pati noliedz sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu, bet vienu no savām kontaktpersonām dēvē par jaunības draugu, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
E-pastu sarakste nonākusi Krievijas pētnieciskā izdevuma "The Insider" rīcībā, bet tas informācijā dalījies ar "Re:Baltica", igauņu portālu "Delfi" un Zviedrijas laikrakstu "Expressen".
Ždanoka savā paziņojumā masu medijiem nav noliegusi e-pastu autentiskumu, bet uzsvaru likusi uz to, ka uzskatot par nepieņemamu komentēt ar hakeru palīdzību iegūtu personīgu dokumentu saturu. Viņa arī mediju publikāciju mēģina sasaistīt ar viņas it kā "antifašistisko darbību".
Savukārt VDD atgādinājis, ka līdz 2016. gadam Latvijas normatīvais regulējums neparedzēja kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas valsti, tāpēc masu mediju publicētā informācija par laiku no 2005. līdz 2013. gadam nekvalificējoties kā noziegums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
