Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi pārskatījusi 1997. gadā pieņemto paziņojumu par tirgus definīciju. Kopš tā laika ir notikušas ievērojamas pārmaiņas sabiedrībā un tehnoloģijās, it sevišķi digitalizācija, kā arī nozīmīgi ir mainījusies konkurences tiesību īstenošanas prakse Komisijā un Savienības tiesu judikatūra, portālu "Delfi" informēja Eiropas Komisijā (EK).
Komisija 2020. un 2021. gadā izvērtēja paziņojumu un konstatēja, ka 1997. gada paziņojums joprojām ir piemērots un kopumā atbilst mērķim, taču būtu lietderīgi to dažos aspektos atjaunināt un precizēt, lai tas atbilstu jaunajai tirgus realitātei un iepriekš minētajām pārmaiņām.
Kā skaidro EK, vispārīgi tirgus definīcija ir svarīgs starpsolis apvienošanās darījumu un gandrīz visu pretmonopola lietu novērtēšanā Komisijā. Tā ļauj EK identificēt uzņēmumu savstarpējās konkurences robežas un novērtēt uzņēmumu tirgus varu. Savienības tiesas ir uzsvērušas, ka tirgus definīcija ir svarīga Eiropas Savienības (ES) konkurences tiesību īstenošanā.
Tirgus definīcija ietekmē arī citus ES konkurences tiesību būtības aspektus un procedūras aspektus. Piemēram, pēc būtības definēt tirgu ir vajadzīgs, lai noteiktu tirgus daļu, zem kuras konkrētiem nolīgumiem starp uzņēmumiem var piemērot izņēmumus no konkurences noteikumiem. Procedūras ziņā tirgus daļu var izmantot, lai noteiktu, vai konkrēta apvienošanās lieta izskatāma vienkāršotā procedūrā.
Pārskatītajā paziņojumā sniegti jauni vai papildu norādījumi par būtiskākajiem tirgus definēšanas jautājumiem, tai skaitā:
- skaidrojumi par tirgus definēšanas principiem un par tirgus definīcijas izmantošanu konkurences noteikumu piemērošanas nolūkos;
- lielāks uzsvars uz ārpuscenu elementiem, tādiem kā inovācija, piegāžu uzticamība un produktu un pakalpojumu kvalitāte;
- precizējumi par tirgus definēšanu uz nākotni vērstā perspektīvā, īpaši tirgos, kuros ir paredzamas strukturālas pārmaiņas, piemēram, tehnoloģiju vai regulējuma ziņā;
- norādījumi par digitālo tirgu definēšanu, piemēram, attiecībā uz daudzpusējām platformām un digitālajām ekosistēmām (piemēram, produktu sistēmām, kuru centrā ir mobilo ierīču operētājsistēmas);
- principi attiecībā uz tirgiem ar intensīvu inovāciju un skaidrojumi par to, kā novērtēt tirgus, kuros uzņēmumi konkurē inovācijas jomā, tai skaitā ar izstrādes procesā esošiem produktiem;
- izvērstāki norādījumi par ģeogrāfisko tirgu definēšanu, tai skaitā par globālo, Eiropas Ekonomikas zonas, valsts vai vietēja mēroga tirgu definēšanas nosacījumiem, kā arī par to, kā, definējot attiecīgo ģeogrāfisko tirgu, ņemt vērā importu;
- precizējumi par kvantitatīviem paņēmieniem, piemēram, nelielas, bet ievērojamas un paliekošas cenu paaugstināšanas ("SSNIP") kritēriju, kuru Komisija var izmantot, definējot tirgu;
- plašāki norādījumi par iespējamiem pierādījumu avotiem un pierādījuma spēku atbilstoši Komisijas pieredzei lietu izskatīšanā pēc būtības un faktos balstītajai pieejai tirgu definēšanā.