Stažēšanās jeb prakses nozīme ir pieaugusi, jo arvien vairāk jauniešu Eiropas Savienībā (ES) pirms pastāvīga darba uzsākšanas stažējas. Šonedēļ publicētajā apskatā Eiropas Revīzijas palāta norāda uz vairākiem problēmjautājumiem, tostarp atšķirīgām stažēšanās definīcijām, ierobežotu daudzumu ticamu datu, kā dēļ ir apgrūtināta uz pierādījumiem balstītas politikas veidošana.
Saskaņā ar Eirobarometra aptaujām pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri ir stažējušies. Tomēr, lai stažēšanās būtu noderīga, stažierim jābūt drošam par tās kvalitāti un nevajadzētu aizstāt pastāvīgos darbiniekus.
ES Padome 2014. gadā ieteica dalībvalstīm praksē ieviest obligāto prasību kopumu attiecībā uz kvalitatīvu stažēšanos, tostarp mācību mērķiem, rakstisku līgumu, taisnīgiem darba apstākļiem un saprātīgu ilgumu. Pašlaik prasības tiek atjauninātas, lai atspoguļotu esošo situāciju.
"Stažēšanās ir kļuvusi arvien svarīgāka daudziem jauniešiem, kas ienāk darba tirgū, tāpēc ir būtiski, lai šīs iespējas būtu pietiekami kvalitatīvas," sacīja par apskatu atbildīgā ERP locekle Eva Lindström. "Pašreizējā ES politikas satvara atjaunināšana stažēšanās jomā ir iespēja risināt mūsu apzinātos problēmjautājumus."
Lai gan nav oficiālas statistikas par stažēšanos ES, revidenti lēš, ka katru gadu stažējas ap 3,7 miljoniem jauniešu.
Saskaņā ar ES apsekojumiem stažēšanās kvalitāte ir saistīta ar pozitīviem nodarbinātības rezultātiem, un tas ir īpaši svarīgi, jo jauniešiem bieži vien ir lielāka iespēja būt bezdarbniekiem. Divas trešdaļas aptaujāto stažieru sešu mēnešu laikā pēc stažēšanās beigām atrada darbu. Tomēr ES noteikumi nereglamentē stažēšanos, un ne visas dalībvalstis ievēro Padomes ieteikumu par stažēšanos. "Stažēšanās" definīcija dažādās dalībvalstīs joprojām būtiski atšķiras, un 16 no tām nav juridiskas definīcijas par to, ko faktiski nozīmē stažēšanās. Tas arī apgrūtina salīdzināmu un ticamu datu vākšanu.
Padomes ieteikumā atalgojums nav iekļauts kā "kvalitātes" faktors. Apsekojumu rezultāti liecina, ka aptuveni trešdaļa stažieru darba tirgū pašlaik nesaņem atalgojumu, un tas rada problēmas, proti, jauniešiem ir jāatsakās no stažēšanās, jo viņi to nevar atļauties. Tas savukārt var apgrūtināt nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu ienākšanu darba tirgū.
ES nodrošina finansējumu stažēšanās iespējām, bet nav informācijas par konkrētām summām vai precīzu to stažieru skaitu, kuri saņem ES atbalstu. Piemēram, Eiropas Sociālais fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva palīdz integrēt darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus un katru gadu finansē aptuveni 270 000 stažēšanās iespēju.
Turklāt "Erasmus+" un citi tieši pārvaldīti ES fondi sniedz atbalstu galvenokārt pārrobežu stažēšanās pasākumiem, un katru gadu stažēšanās iespējas izmanto aptuveni 90 000 jauniešu. Visbeidzot, ES iestādes Briselē, Frankfurtē, Luksemburgā un Strasbūrā gadā uzņem aptuveni 4700 apmaksātu stažieru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
