Ar ko skaidrojamas Latvijas nedienas eksportā, kā izskatāmies uz Eiropas fona

Lielākā daļa Latvijas preču un pakalpojumu tiek realizēta Eiropas Savienībā (ES), bet uzņēmēji tiecas arī uz tālākiem tirgiem.

ES statistikas pārvaldes "Eurostat" 15. februārī publiskotie jaunākie dati liecina, ka Latvija laika posmā no pagājušā gada janvāra līdz decembrim bijusi starp 16 ES valstīm, kurās salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada reģistrēts eksporta kritums. Straujāks eksporta apmēra kritums šajā periodā bijis vien Lietuvā, Beļģijā un Igaunijā.

Kā rāda CSP dati, Latvijas eksportā pēdējos gados tika piedzīvots kāpums, īpaši strauja izaugsme bijusi no 2020. līdz 2022. gadam.

Covid-19 pandēmijas sekas, karš Ukrainā, loģistikas ķēžu pārrāvumi 2022. gadā sekmēja to, ka izejmateriālu cenas skrēja debesīs.

"Tajā brīdī mūsu eksports jutās ļoti labi, jo arī Latvija eksportēja dažādus kokmateriālus un saistītus produktus," "Delfi Bizness" norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora p.i. Iveta Strupkāja. Taču 2023. gadā situācija pasliktinājās. "Ja gada sākums izskatījās pievilcīgāks un eksports vēl bija ar plusa zīmi, tad gada otrajā pusē jau bija skaidrs, ka apjomi samazinās," raksturo Strupkāja.

Viņa uzskata, ka šā gada eksporta rādītājus labvēlīgi varētu ietekmēt Eiropas Centrālās bankas procentlikmju samazināšana, kas ļautu ekonomikai atdzīvoties un attiecīgi ietekmētu arī pieprasījumu. "Iespējams, gada otrā puse izskatīsies krietni labāk, jau ar izaugsmi, taču ievērojamāku [izaugsmi] varēsim redzēt tikai 2025. gadā," paredz Strupkāja.

Arī "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece akcentē, ka augstais cenu līmenis un procentlikmju kāpums pērn vājināja Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas un tādējādi arī ārējo pieprasījumu, ar ko sastopas mūsu eksportētāji.

"Tirdzniecības partnervalstu ekonomikas joprojām stagnē vai pat piedzīvo recesiju, un apstrādes rūpniecības uzņēmumu skatījums uz eksporta pasūtījumiem joprojām ir lielākoties pesimistisks, bez būtiskiem uzlabojumiem pēdējo mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka eksporta sniegums arī šī gada sākumā būs visai drūms un uz noturīgāku izaugsmes atgriešanos varam cerēt otrajā pusgadā," prognozē ekonomiste.

"Daudzviet reģionā iedzīvotāju pirktspēja ir sākusi atgūties, bet iespējamā darba tirgus vājināšanās un augstās procentlikmes liek bažīties par nākotnes pieprasījumu – gan attiecībā uz patēriņa, gan investīciju precēm. Gaidāms, ka mūsu tirdzniecības partneru centrālās bankas procentlikmes sāks mazināt pavasarī/vasaras sākumā. Zemākas procentlikmes palīdzēs pieprasījumam uzsākt atkopšanās ceļu. Eksporta ieņēmumi, visticamāk, sāks ieskrieties gada otrajā pusē, bet jaudīgāka izaugsme gaidāma 2025. gadā," līdzīgās domās kā Strupkāja ir arī Buceniece.

Viņa norāda: "Jārēķinās, ka pasaules un arī Latvijas uzņēmumu piegādes ķēdes, izejmateriālu un transportēšanas izmaksas nākotnē arvien biežāk var satricināt ģeopolitiskie saspīlējumi un klimata pārmaiņu ietekmē novērojamie ekstremālie laikapstākļi. Šobrīd, piemēram, redzam, ka uzbrukumi kuģiem Sarkanajā jūrā, ko veicinājis Izraēlas un "Hamās" karš, sadārdzina transportēšanas izmaksas un paildzina preču piegādes. Apdraudējuma dēļ kuģi arvien biežāk izvēlas mērot garāku ceļu apkārt Āfrikas kontinentam, nevis izmantot Suecas kanālu."

Arī Strupkāja norāda, ka galvenajos eksporta noieta tirgos tiek novērota ekonomiskā regresija vai stagnēšana, piemēram, Vācijā, kas ir Latvijas trešā lielākā eksporta valsts, kā arī Zviedrijā un Norvēģijā, uz kurām tiek eksportētas preces un pakalpojumi būvniecības nozarē.

"Ja šajās valstīs apstājas kādi lieli projekti, tas ietekmē arī mūsu ražotājus un pakalpojumu sniedzējus," piebilst LIAA pagaidu vadītāja.

Ja 2022. gadā koksnes eksportētājiem veicās labi, tad 2023. gadā – vairs ne ļoti. Strupkāja to skaidro ar pieprasījuma mazināšanos un dažkārt pievilcīgākām un konkurētspējīgākām konkurentu cenām.

Svarīgākās izmaiņas Latvijas eksportā 2023. gada decembrī, salīdzinot ar 2022. gada decembri:

Avots: Centrālā statistikas pārvalde.

Savukārt salīdzinoši labi veicies pakalpojumu eksportētājiem. 2023. gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība bija 5,7 miljardi, pieaugot par 7%. Labi veicies tūrisma un pasažieru pārvadājumu nozarei, lidostai "Rīga" faktiski sasniedzot pirmskovida rādītājus, arī tūrisms esot tuvu tam, saka Strupkāja.

Latvija ir spējusi kompensēt lielos tūrisma zaudējumus no Krievijas, jo ir ievērojami pieaudzis tūristu skaits no kaimiņvalstīm, tostarp Vācijas un Somijas. "Iespējams, ka tā ir labāka kaimiņu izpratne par situāciju Latvijā, tur nav tāda lieka stresa, vai šeit ir droši," piebilst Strupkāja. Viņa paredz, ka šī gada laikā tūrismā tiks pārsniegti pirmskovida rādītāji.

Tradicionāli lielākā daļa Latvijas preču un pakalpojumu tiek realizēta Eiropas Savienībā. "Ja mēs skatāmies lielākā laika griezumā, šis apjoms ir svārstījies starp 65 un 80%," norāda Strupkāja.

CSP dati liecina, ka 2023. gada decembrī salīdzinājumā ar 2022. gada decembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā Latvijas eksporta vērtībā pieauga par 2,1 procentpunktu. Decembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (13,9%), Vācija (5,7%) un vēl arvien arī Krievijas Federācija (5,2%).

Taču uzņēmumi skatās arī uz attālākiem tirgiem – ASV, Kanāda, Japāna, Dienvidkoreja. "Kopš tika parakstīts Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības līgums, Latvijas preču eksports uz Dienvidkoreju ir būtiski audzis," akcentē LIAA pārstāve.

Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā ir samazinājies uzņēmumu skaits, kas sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju. 2023. gada decembrī eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 2022. gada decembri, samazinājās par 27%, bet uz Baltkrieviju – par 21,9%. Vairāk nekā 40% no visa eksporta uz Krieviju joprojām veido dzērieni. Tāpat tiek eksportēti farmācijas produkti, apģērbi un piederumi, parfimērijas un kosmētikas līdzekļi, kā arī citas sankciju sarakstā neiekļautas preces.

"Uzņēmumi cenšas riskus samazināt, tirgus diversificēt," skaidro Strupkāja. Reaģējot uz uzņēmēju pieprasījumu aizstāt Krievijas tirgu ar kādu citu, LIAA atvēra savu pārstāvniecību Uzbekistānā. Lielu interesi par šo tirgu izrāda pārtikas ražotāji un ar tehnoloģijām saistītie uzņēmumi. Decembrī novērots farmācijas produktu eksporta pieaugums uz Uzbekistānu.

LIAA šogad atvērs vēl trīs pārstāvniecības, šobrīd notiek pārrunas ar uzņēmumu organizācijām un Ārlietu ministriju, lai izvēlētos labākos variantus. Strupkāja neslēpj, ka uzņēmēji izrāda interesi par eksotiskākiem tirgiem. "Tās ir arī valstis, kas atrodas Āfrikas kontinentā, kur jau diezgan aktīvi darbojas mūsu IT nozares uzņēmumi," saka Strupkāja. Eksportētājus interesē arī Dienvidāzijas reģions, tostarp Malaizija un Filipīnas, kā arī Indija.

LIAA strādā gan ar tādiem uzņēmumiem, kas sper pirmos soļus eksportā, gan ar uzņēmumiem, kam jau ir liela pieredze. Pagājušajā gadā aģentūra Latvijas uzņēmējiem sniegusi vairāk nekā 800 padziļinātu konsultāciju par specifiskiem jautājumiem, kas saistīti ar ieiešanu ārvalstu tirgos.

Strupkāja uzsver, ka LIAA ir svarīgi rezultāti. "Mūsu uztverē rezultāts nav tikai organizēta viena izstāde vai tirdzniecības misija, mēs apzinām, cik kontaktu ir iegūts, kā tie attīstās tālāk, cik no tiem rezultējas ar līgumiem," viņa apgalvo.

Pagājušajā gadā LIAA organizējusi 51 nacionālo stendu dažādās izstādēs, bet ar Latvijas uzņēmumiem tika noslēgti 198 sadarbības līgumi. "Ar pārstāvniecību atbalstu mēs esam sagādājuši Latvijas uzņēmumiem darījumus 15 miljonu eiro apmērā, kas arī ir labs rādītājs," viņa lepojas.

"Latvijas Mobilā Telefona" (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis stāsta, ka nozarē, kur vēsturiski darbojies uzņēmums – mobilie sakari –, Latvijas tirgū nemaz nav daudz, kur augt. "Tā dilemma visiem operatoriem ir vienāda: ja operators neies inovāciju ceļu, tas eventuāli paliks par parastu komunālo pakalpojumu – kā gāze, elektrība, ūdens – sniedzēju," saka Pūķis.

Tāpēc pirms kādiem septiņiem gadiem LMT sāka ļoti nopietni pievērsties inovācijām, telekomunikāciju jomā ienākot piektās paaudzes jeb 5G tīkliem. Tas ļāvis iziet ārpus mūsu valsts robežām. "Pirmie jaunās paaudzes risinājumi darbojas šur tur Eiropā, piemēram, Austrijā – sarkanās gaismas kontrole luksoforiem," atklāj Pūķis.

Vēl vienu eksporta komponenti veido iekārtu remonts. LMT šobrīd ir Baltijā lielākais viedtālruņu un citu viedo ierīču remontētājs gan Lietuvas, gan Igaunijas tirgos.

"Ļoti strauji aug mūsu draudzība ar ASV, jo mēs no viņu skatpunkta esam neliels, bet tehnoloģiski attīstīts operators, turklāt ļoti ātrs," vērtē Pūķis. Viņš piebilst – lai gan ASV ir nesalīdzināmi bagātākas, tur nevar tik ātri un kopumā ir grūtāk organizēt pētniecības aktivitātes, kurās būtu iesaistīti dažādi ražotāji, valsts pārvalde un pētniecības institūcijas.

LMT viceprezidents stāsta, ka vēl viens virziens, kur uzņēmums vēl aug, ir sadarbība ar NATO un ES. "Esam daudzu pētniecības konsorciju daļa, kur piesaistām finansējumu, lai attīstītu risinājumus un arī spējas militārajā un citās nozarēs," atklāj Pūķis.

Telekomunikāciju uzņēmuma veiksme starptautiskajos tirgos esot balstīta uz Baltijas kā informācijas tehnoloģiju jomā kompetenta reģiona tēlu. "Tur jāsaka paldies mūsu igauņu brāļiem," neslēpj Pūķis. "Viņi, aktīvi sevi virzot, rada ieguvumu visai Baltijai."

Uzņēmums "Latvijas Finieris" jau ilgus gadus ir atrodams Latvijas lielāko eksportētāju sarakstā. Lai gan koksnes un koksnes izstrādājumu eksportā Latvijā ir vērojams kritums, uzņēmums pērn salīdzinājumā ar 2022. gadu var lepoties ar pieaugumu par aptuveni 18%. "Latvijas Finiera" valdes loceklis Mārtiņš Lācis "Delfi Bizness" skaidro, ka ir jāatdala bērza saplāksnis, kas ir "Latvijas Finiera" eksporta produkts, un zāģmateriāli. Tie ir divi atsevišķi tirgi, un pēdējos trīs līdz četros gados tie virzījušies atšķirīgos scenārijos, saka Lācis.

Eksporta pieaugumu veicināja ieviestās sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas koksnes produktu importu ES. "Līdz ar to zināmā mērā atbrīvojās pieprasījums, ko mēs varējām izmantot," saka Lācis. Tajā pašā laikā pieauga arī ražošanas izmaksas un uzņēmums bija spiests tās pārlikt uz pircējiem.

Sankciju dēļ ir samazinājies "Latvijas Finiera" eksporta partnervalstu skaits. Pēc importa aizlieguma Krievija zaudēja lielu tirgus daļu Eiropas Savienībā, tāpēc ļoti asi konkurēja citos tirgos, no kuriem "Latvijas Finieris" bija spiests aiziet. "Cenu konkurence bija tik nežēlīga, ka mēs sākām eksportēt uz mazāku skaitu valstu," teic Lācis.

Viņš norāda, ka uzņēmuma mērķa tirgi ir tie, kas ir Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, – ES, Lielbritānija, Eiropas Ekonomiskā zona, Ziemeļamerika, Austrālija, Jaunzēlande, Japāna, Turcija un arī Dienvidkoreja.

"Šobrīd mēs jūtam [eksporta] samazinājumu – tieši gada beigās un šogad," saka Lācis. To ietekmējuši vairāki faktori – ekonomikas samazināšanās, bērza saplākšņa vietā tiek izmantoti citi, lētāki, materiāli. Trešais iemesls, ko Lācis min kā sāpīgāko, ir Krievijas un Baltkrievijas saplākšņa imports ES tirgū caur Kazahstānu, Turciju, Uzbekistānu, Ķīnu, Kirgizstānu, Gruziju un citām valstīm.

Taču šī problēma jau tiek risināta. Eiropas Komisija sākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu antidempinga nodevu apiešanu un Krievijā ražotu bērza saplākšņa produktu nelegālu nonākšanu ES tirgū.

Viņš prognozē, ka šogad eksports būs pietiekami stabils, bet ieņēmumi, ņemot vērā šos trīs faktorus, droši vien samazināsies. "Domāju, ka spiediens būs gan uz mums, gan uz visu nozari, jo ekonomiskā attīstība bremzējas un, izmantojot šo situāciju, notiek koksnes imports no trešajām valstīm, kur diemžēl prasības pret ražotājiem nav tik augstā līmenī. Tas tomēr konkurētspēju ES ražotājiem samazina," norāda Lācis.

Lielākais būvniecības nozares uzņēmums Latvijā UPB citos Eiropas tirgos sāka aktīvi ieiet jau gandrīz pirms 20 gadiem. Nupat tas pabeidzis 11 stāvu biroju ēku Londonas centrā, kas ir līdz šim lielākais UPB projekts Lielbritānijā. Dānijā tiek veikti pēdējie darbi Marijas Elizabetes bērnu slimnīcā, savukārt Norvēģijā tiek būvēts tilts pār dzelzceļu, stāsta UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs.

Taču ir arī tādi projekti, kuri ekonomiskās situācijas dēļ nav sākti. "Esam vinnējuši konkursā, bet projekts ir pieturēts līdz labākiem laikiem, kamēr normalizēsies banku procenti," atklāj Grīnbergs.

Viņš norāda, ka pēdējie trīs gadi visos tirgos ir bijuši pilni izaicinājumu – cenu pieaugums, kara izraisīts dažādu materiālu trūkums un pārorientēšanās uz citiem materiāliem un piegādātājiem. Pašlaik mājokļu segmentā vērojama sabremzēšanās, īpaši Zviedrijā, savukārt daudz labāka situācija ir Dānijas un Lielbritānijas tirgos. Ietekme ir arī vietējo valūtu vērtības samazinājumam Skandināvijā.

"Mums ļoti palīdz, ka ir dažādi produkti un esam dažādos tirgos, līdz ar to jūtamies stabili, uz vairākām kājām, ja tā var teikt," saka Grīnbergs. Citiem uzņēmumiem viņš iesaka rūpīgāk izvērtēt sadarbības partnerus – gan pasūtītājus, gan piegādātājus. "Šie trīs gadu viļņi un cenu sadārdzinājumi ļauj būt joprojām finansiāli stipriem tikai konservatīviem uzņēmumiem, kuriem bijis labs buferis pirms tam," uzsver UPB valdes loceklis.

Lai gan eksportā ir neliels kritums, uzņēmumam ir izdevies saglabāt apgrozījumu 2022. gada līmenī, jo Latvijā ir vairāki industriālie objekti, kas to kompensē. Šogad ir cerības saglabāt iepriekšējo gadu apgrozījumu, izaugsme tiek plānota 2025. gadā.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.