Februārī Eiropas Enerģētikas regulatoru padome (Council of European Energy Regulators – CEER) nākusi klajā ar ziņojumu par sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļu attīstības ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) enerģētikas tirgu, kur cita starpā norāda uz to īpašo nozīmi enerģētikas drošībā un akcentē nepieciešamību atstāt SDG termināļu jaudas sadali dalībvalstu un brīvā tirgus mehānismu ziņā, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Centieni samazināt atkarību no Krievijas gāzes un palielināt Eiropas gāzes sistēmas noturību ir mudinājuši ES dalībvalstis maksimāli izmantot un paplašināt esošās SDG infrastruktūras un izveidot jaunus SDG termināļus, būtiski palielinot SDG importu. 2022. gadā ES importētās SDG apjoms palielinājās par 60%. Tā rezultātā ES ir kļuvusi par otru lielāko importējošo SDG reģionu pasaulē, un tas ļaus Eiropai dažādot enerģētiskos resursus, mazināt atkarību no Krievijas gāzes, vienlaikus paplašinot potenciālo piegādātāju klāstu un tirgus iespējas.
"Enerģētiskā drošība ir viens no nozīmīgākajiem skatupunktiem, caur kuru uz sašķidrinātās gāzes infrastruktūras attīstību lūkojas Eiropa, jo tā veicina piegādes drošību ne tikai valstīs, kurās uzbūvēti SDG termināļi, bet arī to kaimiņvalstīs. Ziņojumā kā viens no piemēriem ir minēta Latvijas, Igaunijas un Somijas sadarbība SDG infrastruktūras izmantošanā. Eiropas regulatori ir vienisprātis – pārrobežu sadarbības projekti ļauj īstenot risinājumus, kas palīdz izvairīties no pārmērīgām investīcijām," stāsta SPRK padomes priekšsēdētāja, CEER viceprezidente Alda Ozola.
Ziņojumā īpaša vērība pievērsta FSRU (Floating Storage and Regasification Unit) tehnoloģijas izmantošanai kā ātrākam un lētākam risinājumam. Attiecībā uz jaudu piešķiršanas mehānismu CEER pauž viedokli, ka tur, kur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, optimālākais ir tirgus piedāvātais risinājums.
Tā kā sašķidrinātās dabasgāzes termināļu darbība ļoti atšķiras no pārvades cauruļvadiem, un tie tiek pārvaldīti un izmantoti atšķirīgi, atkarībā no katras valsts apstākļiem, pakalpojumu un produktu standartizācija ES līmenī nebūtu ne ieteicama, ne pat iespējama, norādīts CEER ziņojumā. Dalībvalstīm vajadzētu būt pietiekami elastīgām attiecībā uz sašķidrinātās dabasgāzes termināļu darbību, un tām būtu brīvi jāizvēlas piemērotākos pakalpojumus, piekļuves un piešķiršanas procedūras.
Regulatoriem ir jāpiešķir pietiekamas pilnvaras, lai uzraudzītu SDG operatorus un lietotāju darbības saistībā ar sašķidrināto dabasgāzi, tā kā SDG ir kļuvusi par būtiskāku enerģētisko resursu nekā jebkad iepriekš, kas var nopietni ietekmēt konkurenci ES dabasgāzes tirgū, ziņojumā norāda CEER. Nākamajos gados plānotā jaunā SDG infrastruktūra nodrošinātu, ka tiktu aizstāts līdz pat divām trešdaļām no Krievijas dabasgāzes importa 2021. gadā.
Ar pilnu CEER ziņojumu iespējams iepazīties šeit.
CEER mērķis ir veicināt vienota, konkurētspējīga, efektīva un ilgtspējīga dabasgāzes un elektroenerģijas tirgus darbību ES. CEER darbojas kā platforma sadarbībai, informācijas apmaiņai un palīdzības sniegšanai starp Eiropas valstu enerģētikas regulatoriem, un ir to saskarsmes punkts ES un starptautiskā līmenī. ES jautājumos CEER cieši sadarbojas ar Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūru (Agency for the Cooperation of Energy Regulators - ACER). CEER veicina arī labākās regulatīvās prakses veidošanu starptautiski, esot Starptautiskās Energoregulatoru konfederācijas (International Confederation of Energy Regulators - ICER) sastāvā līdz ar citām līdzīgām asociācijām no visas pasaules, tostarp NARUC (Amerika), ERRA (Centrālā/Austrumeiropa) un MEDREG (Vidusjūras reģions).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
