Eiropas Savienība pastiprina cīņu ar zaļmaldināšanu un citu maldinošu informāciju par precēm, piemēram, lai izskaustu situācijas, kad uz iepakojuma norādīti nepatiesi apgalvojumi par preces draudzīgumu videi, dabiskumu vai ekoloģiskumu. Kas ir zaļmaldināšana, cik izplatīta tā ir Latvijā, kā Eiropa plāno ar to cīnīties, un ko mēs paši jau tagad varam darīt, lai zaļmaldināšanu ierobežotu, par to pirmdien, 19. februārī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktora vietnieci Ievu Baldiņu un kustības "Bio cikls" aizsācēju Zandu Briķi.
Kā ziņots, Eiropas Parlaments (EP) devis zaļo gaismu direktīvai, kas uzlabos produktu marķējumu un aizliegs marķējumā maldinoši atsaukties uz vides aizsardzību.
EP 17. janvārī pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir aizsargāt patērētājus no maldinošas mārketinga prakses un palīdzēt viņiem iepērkoties izdarīt labāku izvēli. Lai to panāktu, Eiropas Savienības (ES) aizliegto komercprakšu sarakstā iekļaus vairākus jaunus, nevēlamus mārketinga paradumus, kā, piemēram, zaļmaldināšanu un preču ilgmūžīguma saīsināšanu.
Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Aizliegts marķējumā bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks".
Kā informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, aizvien plašāk uz produktiem tiek izmantotas ilgtspējas norādes, raisot vispārēju neskaidrību, taču šīs norādes nebalstās uz salīdzināmiem datiem, tāpēc direktīvas noteikumi regulēs arī ilgtspējas marķējuma izmantošanu. Nākotnē ES būs atļauts izmantot tikai tādu ilgtspējas marķējumu, kura pamatā būs oficiāli apstiprinātas sertifikācijas shēmas vai kurus būs izveidojušas publiskās pārvaldes iestādes.
Turklāt direktīva aizliegs iekļaut marķējumā norādes, ka produktam, pateicoties emisiju kompensēšanas shēmām, ir neitrāla, samazināta vai pozitīva ietekme uz vidi.
Vēl viens būtisks jaunās direktīvas mērķis ir panākt, lai ražotāji un patērētāji vairāk domātu par preču ilgmūžīgumu. Informācijai par preču garantiju vajadzēs būs vieglāk pamanāmai, un ES ieviesīs jaunu, saskaņotu marķējumu, kas lielāku redzamību piešķirs precēm ar ilgāku garantiju.
Jaunie noteikumi arī aizliedz norādīt nepamatotu informāciju par preču ilgmūžīgumu, piemēram, ka veļas mazgājamā mašīna darbosies 5000 mazgāšanas ciklus, ja normālos lietošanas apstākļos tas tā nebūs. Noteikumi aizliedz mudināt patērētājus aizstāt patērējamās sastāvdaļas agrāk, nekā patiešām nepieciešams, piemēram, bieži vien patērētāji tiek pāragri aicināti nomainīt printera tinti. Aizliegts ir arī par precēm sniegt tādu informāciju, kas rada iespaidu, ka tās iespējams remontēt, ja tas neatbilst patiesībai.
Tagad direktīvai ir arī jāsaņem galīgais ES Padomes apstiprinājums, pēc tam to publicēs Oficiālajā Vēstnesī, un dalībvalstīm 24 mēnešu laikā tā būs jātransponē savos tiesību aktos.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!