FM pauž bažas par risku šogad neapgūt vairāk nekā 500 miljonus eiro no ES fondiem  (11)

Ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu Ministru kabinets iepazīsies otrdien, 20. februārī. Jau janvārī ar konkrēto ziņojumu iepazinusies ES fondu tematiskā komiteja. Par pērn izveidoto komiteju vairāk var lasīt šeit.

Ziņojumā norādīts, ka pastāv risks nesasniegt plānoto investīciju apjomu 2024.–2026. gados.

Šogad prognozējami izdevumi mazākā apmērā – līdz 505 miljoniem eiro. Tas saistīts ar to, ka ir bijusi par 150 miljoniem eiro labāka izpilde ES fondu 2014.–2020. gada perioda projektos, kas izmaksāti 2023. gadā.

Tāpat aptuveni 155 miljonus eiro veido ES fondu 2014.–2020.gada perioda projektu kavējumi, kurus projektu īstenotāji pabeidz par savu naudu vai finansē no ES fondu 2021.–2027. gada perioda līdzekļiem.

Vēl aptuveni 150 miljoni eiro veido jauno investīciju tempu kavējumi un aptuveni 50 miljonus eiro veido projektu ietaupījumi, neattiecināmie izdevumi.

Prognozes rāda, ka 2025. gadā ir risks neizmantot 91 miljonu eiro, bet 2026. gadā – 208 miljonus eiro.

FM brīdina, ja netiks paātrinātas 2021.–2027. gada perioda investīcijas, Latvija var zaudēt ES finansējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) regulējumu. Lai nezaudētu finansējumu, budžeta izdevumiem 2025. gadā jābūt aptuveni 750 miljoniem eiro. Proti, tiem jāpieaug par aptuveni 150 miljoniem eiro.

Kā liecina ziņojums, ES fondu tematiskā komiteja 23. janvārī lēmusi, ka ministrijām līdz 2. februārim jāiesniedz FM konkrēti priekšlikumi investīciju optimizēšanai, kas, pirmkārt, paredz potenciālo projektu gatavības stadiju tūlītējai naudas plūsmas uzlabošanai. Otrkārt, pasākumiem ir jābūt vērstiem uz ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu. Treškārt, tiem ir jābūt saistītiem ar VRP uzdevumu izpildi. Tāpat ministrijām ir jāizvērtē jau iesniegtie priekšlikumi un jāsniedz viedoklis FM.

ES fondu 2014.–2020. gada perioda ES finansējums ir 4,4 miljardi eiro. Atveseļošanas fonda ES finansējums ir 1,97 miljardi eiro.

Jau ziņots, ka kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam ES nodrošinās finansējumu 4,4 miljardu eiro apmērā Latvijas ieguldījumiem atjaunīgajos energoresursos, pētniecībā un inovācijā, konkurētspējā, ilgtspējīgā transportā, prasmēs, izglītībā un sociālajā integrācijā.

ES kohēzijas politikas investīcijas 2021.–2027. gadā paredzēts novirzīt sešiem galvenajiem virzieniem. Pirmais no tiem – "viedāka Eiropa" – paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai. Otrais virziens – "zaļāka Eiropa" – paredz virzību uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku.

Trešais virziens – "ciešāk savienota Eiropa", kas mērķēts uz droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstības veicināšanu. Ceturtais ieguldījumu virziens – "sociāla un iekļaujoša Eiropa" – vērsts uz Latvijas iedzīvotāju vienādu iespēju un piekļuves nodrošināšanu izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum.

Piektais virziens – "iedzīvotājiem tuvāka Eiropa" – veicinās ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Savukārt pēdējais, sestais, virziens paredz atbalstu sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.