Kopš Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums ir papildināts ar Nosacītības regulu, tas kopā ar citiem aizsardzības instrumentiem ļauj piemērot budžeta pasākumus pret tiesiskuma pārkāpumiem dalībvalstīs. Tomēr Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā atzīts, ka ieviestā pamatvērtību aizsardzība joprojām darbojas ar trūkumiem un ka tā vēl negarantē ES finanšu interešu pilnīgu aizsardzību.
Ungārijai un Polijai pašlaik piemēro vairākus ar tiesiskumu saistītus budžeta pasākumus, kuru aplēstā ietekme ir attiecīgi apmēram 22 miljardi eiro un 134 miljardi eiro. Tomēr šīs summas vēl reāli netiek atņemtas. Tās atspoguļo potenciālo ietekmi uz nākotnes maksājumiem un saistībām līdz desmitgades beigām.
Citiem vārdiem sakot, tiešās budžeta sekas līdz šim ir bijušas daudz mazākas, nekā varētu domāt, redzot minētos skaitļus. Vienlaikus ES līdzekļu bloķēšana var aizkavēt ES programmu un politikas mērķu sasniegšanu, ja valdības nepilda savus pienākumus. Revidenti brīdina, ka tādos gadījumos iedzīvotāji būs pirmie, kuri izjutīs negatīvās sekas. Piemēram, iespējams, ka studenti vairs nevarēs piedalīties "Erasmus+" apmaiņas programmā.
Vienīgajā gadījumā, kad līdz šim veikti pasākumi saskaņā ar Nosacītības regulu, proti, pret Ungāriju 2022. gadā, naudas bloķēšanas priekšlikums bija pienācīgi pamatots. Tomēr attiecībā uz citām valstīm, izņemot Ungāriju, revidenti ne vienmēr varēja pārliecināties par iemesliem, kāpēc ticis izvēlēts kāds no konkrētajiem instrumentiem, nevis cits. Tāpēc revidenti secina, ka Eiropas Komisija nevar pārredzami pierādīt, ka ES finanšu intereses ir pienācīgi aizsargātas visās dalībvalstīs.
Turklāt ES revidenti norāda uz vairākiem riska faktoriem, kas varētu ievērojami apdraudēt budžeta un korektīvo pasākumu efektivitāti ilgtermiņā.
Pirmkārt, tiesiskuma problēmas var skart arī citas budžeta daļas, ne tikai tās, uz kurām attiecas pašlaik paredzētie pasākumi. Otrkārt, Nosacītības regulas ievērošana var izvērsties tikai par formālu padarītā atzīmēšanu, bet uz vietas reāli uzlabojumi var nesekot. ES revidenti norāda arī uz risku, ka līdz ar budžeta pasākumu atcelšanu korektīvo pasākumu rezultāti varētu tikt zaudēti.
Šie riska faktori šķiet vēl jo nozīmīgāki, jo, lai gan lēmumi nebloķēt vai atbrīvot ES līdzekļus būtu jābalsta tehniskā un juridiskā analīzē, ES revidenti uzsver, ka galu galā liela nozīme var būt politiskiem apsvērumiem.
Revidenti brīdināja par iespējamību, ka budžeta pasākumu atcelšana, kam Padomē ir vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, tiek apspriesta vienlaikus ar citiem svarīgiem lēmumiem, kam nepieciešama 27 dalībvalstu vienprātība. Tā tas notika 2023. gada decembrī dažas nedēļas pēc revīzijas beigām, kad lēmumi par tiesiskumu attiecībā uz Ungāriju bija jāpieņem vienlaikus ar balsošanu par Ukrainas pievienošanās sarunām, pret ko Ungārija sākotnēji iebilda.
Revīzija aptvēra darbības, kuru mērķis ir aizsargāt ES finanšu intereses saskaņā ar Nosacītības regulu, kā arī saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas attiecīgajiem noteikumiem un 2021.–2027. gada Kopīgo noteikumu regulas noteikumiem attiecībā uz kohēzijas politikas fondiem. Revīzijas izlasē bija iekļauta Bulgārija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Polija un Rumānija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
