Solis uz priekšu Eiropas unikālā Digitālo pakalpojumu akta ieviešanai Latvijā

Digitālo pakalpojumu akts ir pirmais šāda tipa tiesību akts pasaulē, kura mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem. Tas tiks nodrošināts, nosakot jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī mazinātu dažādus sociālos riskus, ko rada ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas. Ar nelikumīgu saturu Digitālo pakalpojuma aktā tiek saprasta jebkura informācija, kas neatbilst Eiropas Savienības vai dalībvalstu tiesību aktiem.

Līdz ar grozījumiem likums papildināts ar jaunu nodaļu, kas nosaka kompetento iestādi, kas uzraudzīs Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu un kas pildīs digitālo pakalpojumu koordinatora funkciju Latvijā, digitālo pakalpojumu koordinatora uzdevumus un sadarbību ar citām iestādēm, kārtību, kādā digitālo pakalpojumu koordinators īstenos savas pilnvaras, atbildību par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem un digitālo pakalpojumu koordinatora lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

"Digitālo pakalpojumu akta uzraudzības uzsākšana ir būtiska Latvijas interesēm, ņemot vērā, ka saskaramies ar plašiem dezinformācijas draudiem. Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) finansējums šai funkcijai jau piešķirts, tādēļ bez kavēšanās mums jāpieņem likums, lai PTAC var uzsākt uzraudzības pasākumus. Tiešsaistes vides uzraudzības drošības aspekti būtiski Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā – PTAC kā digitālo pakalpojumu koordinators monitorēs tendences tiešsaistes platformās, nepieciešamības gadījumā informējot Eiropas Komisiju par pārkāpumiem lielajās platformās," komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Grozījumi likumā paredz, ka PTAC būs kompetentā iestāde un digitālo pakalpojumu koordinators Latvijā, kas pildīs visus Digitālo pakalpojumu aktā dalībvalstu kompetentajām iestādēm noteiktos uzdevumus, tostarp, uzraudzīs, kā starpniecības pakalpojumu sniedzēji izpilda Digitālo pakalpojumu aktā tiem noteiktos pienākumus. PTAC varēs pieprasīt iestādēm, kuru funkcijās ietilpst uzraudzība vai citas darbības jautājumi (piemēram, kurām ir speciālas zināšanas), kas skar Digitālo pakalpojumu aktu, sniegt viena mēneša laikā atzinumu.

PTAC nodrošinātas Digitālo pakalpojumu aktā noteiktās uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras. PTAC būs tiesīgs pieprasīt informāciju no personām, veikt klātienes inspekcijas bez tiesas sankcijas vai cita veida atļaujas, kā arī veikt un ierakstīt intervijas starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem. Lai panāktu Digitālo pakalpojumu akta izpildi, PTAC būs tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek starpniecības pakalpojumu sniedzējam pienākumu izbeigt Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu, tostarp, pagaidu lēmuma formā, kā arī uzlikt personām sodu.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa atzīst: "Apzināmies, ka uzraudzības procesā būs daudzi izaicinājumi, un būs nepieciešama ļoti cieša sadarbība ar citām nelegālā satura uzraudzībā iesaistītajām iestādēm gan šeit Latvijā, gan arī starpvalstu līmenī."

Līdz ar grozījumiem likumā noteikta arī atbildība par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem:

- par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumu starpniecības pakalpojumu sniedzējam var tikt piemērots sods 6% apmērā no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;

- par pieprasītās informācijas nenodrošināšanu un nepakļaušanos inspekcijām starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai citai personai var tikt piemērots sods līdz 1% no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;

- par nepakļaušanos PTAC likumīgajām prasībām starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai citai personai var tikt piemērots periodiskais soda maksājums līdz 5% no vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.

Papildus tam, likumprojekts arī paredz, ka PTAC lēmumus personas varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimā.

Digitālo pakalpojumu akts Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā 2022. gada 16. novembrī, bet to sāk piemērot no š.g. 17. februāra. Līdz ar to Latvijas tīmekļvietņu uzturētājiem ir jāizvērtē, vai to pakalpojums atbilst starpniecības pakalpojuma definīcijai un kritērijiem, un tas, kādi pienākumi uz tiem attiecas, lai varētu nodrošināt lietotāju tiesības.