Eiropā novērtēti: Latvijas uzņēmumi lepojas ar kosmiskiem sasniegumiem

"Mēs esam jauna kosmosa valsts un jau piedalāmies lielās starptautiskās misijās," lepojas Ekonomikas ministrijas kosmosa un inovāciju politikas vecākā eksperte Angelīna Bekasova.

Kosmosa izpētes uzņēmums "Eventech" ar EKA sāka sadarboties 2016. gadā un jau ir piedalījies vairākos projektos. Visnozīmīgākais ir misija "Hēra", kuras mērķis ir aizsargāt Zemi no asteroīdiem, un tai vajadzētu startēt šā gada oktobrī. "Eventech" ir izstrādājis elektronikas un precīza laika intervāla mērītājus. Tā ir daļa no altimetra sistēmas, kas mērīs attālumu no asteroīda, "Delfi Bizness" stāsta uzņēmuma direktors Pāvels Razmazajevs.

Savukārt pagājušā gada septembrī uzņēmums uzsāka sadarbību ar Francijas kompāniju "Thales Alenia Space", lai izstrādātu lielu sistēmu integratoru projektu. Razmazajevs norāda, ka tas arī ir nozīmīgi, jo tā ir pirmā sadarbība ar tik lielu kosmosa gigantu.

Uzņēmums "Allatherm" pirmo līgumu ar EKA parakstīja 2019. gada beigās. Šobrīd ir pabeigti divi projekti, kas paredzēti apdzīvotu kosmosa staciju ierīkošanai. Vēl trīs projekti pašlaik ir procesā, bet nodošanas stadijā ir projekts, kura ietvaros uzņēmums kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) izstrādāja mācību kursu kosmosa jomā, stāsta "Allatherm" programmu vadītājs Artis Leilands.

Kā lielāko sasniegumu Leilands nosauc to, ka uzņēmuma radītais ksenona sūknis ir izvēlēts kā risinājums topošās "Lunar Gateway" kosmosa stacijas degvielas uzpildei. Starts misijai, ar kuru tas dotos kosmosā, paredzēts 2029. gadā.

Šobrīd "Allatherm" strādā pie savu procesu – kvalitātes vadības, ražošanas, testēšanas, u.c. – kvalificēšanas, lai tie atbilstu stingrajiem kosmosa jomas standartiem. Ja uzņēmums spēs iekļauties noteiktajos termiņos, ir ļoti ticams, ka arī otra izstrādātā tehnoloģija tiks izmantota tajā pašā "Lunar Gateway" kosmosa stacijā. "Tā ir fantastiska iespēja," uzsver Leilands.

Kosmosa nozare ietver arī satelītdatu izmantošanu uz Zemes. Latvijas līgums ar EKA paver jaunas durvis vairākās nozarēs – ne tikai kosmosā, bet visā, kas ir apkārt kosmosam, teic Razmazajevs, kura uzņēmums "Eventech" kopā ar vācu speciālistiem uzcēla jaunu satelīta lāzerlokācijas staciju Tenerifē.

Patlaban visa pasaule iegulda satelītmisijās. "Kosmosa izpēte, protams, ir arī Eiropas stratēģiskā kompetence, tomēr fokusā ir zeme un ekonomika," stāsta Bekasova.

Latvijā ar zemes novērošanu nodarbojas vairākas iestādes, tostarp Vides risinājumu institūts, "Baltic Satellite Service", "Latvijas valsts meži", Elektronikas un datorzinātņu institūts, universitātes u. c.

Mūsu starptautiskā kompetence zemes novērošanas jomā ir tieši mežu monitoringā. "Mežu pasaulē ir daudz, visi uztraucas par to, ka zaudējam mežus, tāpēc mums ir liels potenciāls, lai mēs varētu eksportēt šo kompetenci un veidot satelītdatu lietojumus citām valstīm," saka Bekasova.

Mums ir arī diezgan plašs mantojums un starptautiski pieprasītas inovācijas, piemēram, Latvijas starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskopu komplekss. Viņa stāsta, ka tad, kad EKA delegācija ieradās Latvijā un tai tika parādīts radioteleskops, "viņi sāka skraidīt tam apkārt kā bērni, brīnījās un teica, cik tas ir vērtīgi, jo tas ir lielākais tāds radioteleskops ziemeļos".

Ekonomikas ministrijā lepojas ar mūsu uzņēmumu sasniegumiem, jo kaimiņvalstis tik lielās starptautiskās misijās kā "Lunar Gateway" (jaunā starptautiskā kosmosa stacija), "Hēra" (Zemes aizsardzība no asteroīdiem) un "Space Situational Awareness" (kosmosa vides novērošana) neesot piedalījušās.

EKA budžets 2024. gadam ir 7,79 miljardi eiro, Latvijas iemaksas ir vismazākās. Lai nodrošinātu Latvijai dalību asociētās EKA dalībvalsts statusā, tagad katru gadu jāveic iemaksas EKA programmās vismaz 3 miljonu eiro apmērā.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju kopš asociētās dalībvalsts statusa iegūšanas 2020. gadā 26 Latvijas organizācijas īsteno 30 projektus un atgūtais finansējums vai nostiprinātās saistības EKA programmās veido 8,45 miljonus eiro.

"EKA ir taisnīgas atdeves politika, kas nozīmē – ko mēs iemaksāsim saskaņā ar noteikumiem, tas mums jādabū atpakaļ Latvijā projektu un līgumu formātā. Mūsu nozare jau ir tik attīstīta, ka mūsu minimālajam finansējumam jābūt 4–5 miljoni eiro, un šim budžetam ir pakāpeniski jāaug, lai mēs nesēdētu uz vietas un būtu attīstība," uzskata Bekasova.

Viņa stāsta, ka tad, ja Latvijas projektu pieteikumi netiktu apstiprināti, EKA aktīvāk uzrunātu lielās valstis sadarboties ar mazajām valstīm, tāpēc mēs šo naudu nevaram pazaudēt.

Iemaksas EKA ir arī ieguldījums valsts ekonomikā. Finansējums nevar segt infrastruktūras izmaksas, tam jāizmanto uzņēmumu vai valsts nauda, stāsta Ekonomikas ministrijas pārstāve. Tāpēc gandrīz visa nauda tiek novirzīta algām, tādējādi tas atgriežas valsts budžetā darbaspēka nodokļu veidā.

Pagājušajā gadā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka katrs ieguldītais eiro kosmosa nozarē nes atpakaļ vismaz 4,6 eiro kopējā ekonomikā.

"Allatherm" EKA projekti ir devuši iespēju attīstīt savas tehnoloģijas, kā arī snieguši atpazīstamību, piedāvājumus iesaistīties jaunos projektos. "Darbs tajos ir devis iespēju pilnveidot uzņēmuma procesus atbilstoši kosmosa industrijas prasībām. Šī pieredze paplašina uzņēmuma spējas kosmosa tehnoloģijas pielāgot izmantošanai uz Zemes," saka Leilands.

Lai gan Latvijas iemaksas ir daudz mazākas, tas ļauj izdzīvot vairākiem uzņēmumiem, atzīmē Razmazajevs. "Daudzi Latvijā nesaprot, kāpēc būtu jādod nauda EKA, bet tas ir vērtīgi, lai Latvija augtu kā kompetenta valsts šajā jomā un būtu inženieri, kas vēlas strādāt Latvijā," viņš spriež, pieļaujot, ka pretējā gadījumā no Latvijas izbrauktu vairāki desmiti gudro prātu, kuri strādātu kosmosa jomā citās valstīs.

Par nesekmīgiem projektu pieteikumiem Latvijas uzņēmumi nevarētu sūdzēties. Pirms Latvija kļuva par asociēto dalībvalsti, tai 2015. gadā tika piešķirts sadarbības valsts statuss. Bekasova norāda – aprēķināts, ka Latvija bija visveiksmīgākā valsts šajā statusā, jo mūsu pieteikumu veiksmes indekss bija aptuveni 60–70%, kamēr pārējām 10 valstīm ar šādu statusu tas bija 30%.

Papildu apmēram 30 Latvijas organizācijām, kurām ir līgumi ar EKA, vēl 10 vai vairāk ir pieredze kosmosa nozarē ārpus EKA. Turklāt regulāri biznesa vide pārsteidz ar kārtējo stāstu par īstenotu sadarbību ar NASA un citām organizācijām, saka Bekasova. "Es teiktu, ka, reālistiski vērtējot, ir ap 50 organizācijām, kam ir kompetences un aktivitātes nozarē, ieskaitot mūsu pētniecības institūtus," viņa lēš.

Leilands vērtē, ka pašlaik kosmosa nozarē iesaistīto Latvijas uzņēmumu skaits ir salīdzinoši neliels, taču ir vairāk tādu, kas strādā ar augsti attīstītām tehnoloģijām. "Jāatrod veidi, kā ieinteresēt šos uzņēmumus izpētīt jaunus darbības virzienus, ieviest finansiālā atbalsta veidus, – pēc iespējas jāatvieglo ienākšana šajā industrijā," mudina "Allatherm" pārstāvis.

Viņš piebilst, ka darbs pie tā jau notiek, jo jau kādu laiku darbojas EKA industriālais koordinators Latvijā, kurš palīdz uzņēmumiem orientēties jomā, risināt neskaidros jautājumus un informē par aktualitātēm. Arī Bekasova izceļ koordinatora pienesumu un slavē, ka šī prakse labi strādā. Tagad arī citas valstis sekojot Latvijas piemēram, arī tām esot savi industriālie koordinatori.

Latvijas uzņēmumu skaits, kas darbojas kosmosa nozarē, palielinās. "Ar katru EKA konkursu mums ir jauni dalībnieki," saka Ekonomikas ministrijā.

"Lai nozare attīstītos, ir nepieciešams darbaspēks ar tehnisko izglītību," akcentē Leilands un cer, ka Latvijas uzņēmumu sasniegumi jauniešos radīs lielāku interesi iesaistīties zinātnē.

Arī Razmazajevs izceļ izglītības nepieciešamību, minot pirmo RTU radīto mācību kursu kosmosa inženieriem. "Tur nebūs viss, kas ir nepieciešams, bet tas ir labs sākums. Lai Latvija ietu ar lieliem soļiem kosmosa nozarē, jāsāk ar pirmo punktu – izglītību."

"Būvēt kosmosa stacijas vai satelītus nav mūsu mērķis, jo, lai tas būtu izdevīgi, ir jābūt konkrēti risināmai problēmai," pauž Bekasova, norādot, ka Latvijas pieeja ir nišas.

"Latvijā ir daudz nišas uzņēmumu, kas strādā pie ļoti specifiskām lietām, pie kādām neviens Eiropā vairs nestrādā," stāsta Razmazajevs, "Latvija ir kā "habs" (no angļu valodas – centrs, red.) ar mazām tehnoloģijām, kuras ir svarīgas ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē."

"Pārsvarā mēs ražojam mazas, bet ļoti svarīgas un sarežģītas tehnoloģijas vai unikālus risinājumus, kurus var izmantot dažādās misijās. Tā ir liela komerciālās attīstības iespēja, jo šobrīd pasaulē gatavo tūkstošiem jaunu kosmosa misiju. Tur būs klienti, un mūsu mērķis ir sasniegt šos klientus," uzskata Bekasova.

Taču uzņēmumiem būtu vairāk jāiegulda biznesa attīstības prasmēs, piemēram, piesaistot speciālistus komunikācijas jautājumos, kuri varētu popularizēt un pārdot mūsu kompetences ārzemēs. Nav prātīgi no inženiera gaidīt, ka viņš gan attīstīs satelītus, gan rakstīs pieteikumus, gan brauks uz konferencēm un meklēs sadarbības partnerus, kam pārdot savas tehnoloģijas.

"Tāpēc tas ir aicinājums arī profesionāļiem no netehniskajām nozarēm skatīties uz kosmosa un citām zinātņietilpīgām nozarēm kā iespēju pielietot savas kompetences. Tās ir ļoti pieprasītas," mudina ministrijas kosmosa politikas eksperte.

Šogad Latvijā tiks atvērts EKA biznesa inkubācijas centrs, to plāno svinīgi paziņot "Deep Tech Atelier" konferencē. Pašlaik aģentūras biznesa inkubācijas centru tīklā ir vairāk nekā 60 centri 21 Eiropas valstī. Šā centra jaunuzņēmumiem divus gadus tiek sniegts finansiāls un tehnoloģisks atbalsts, lai attīstītu savu tehnoloģiju.

Kopējais finansējums ir 1,5 miljoni eiro, un viens jaunuzņēmums varēs saņemt 60 tūkstošus eiro. "Dalība šajā inkubatorā nodrošinās jaunuzņēmumiem pieeju Eiropas kosmosa "klubam", jo EKA ir kvalitātes zīmogs, kuram uzticas visa pasaule," saka Bekasova.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.