Rūk Eiropas uzņēmumu finanšu rezerves, aug bankrotu skaits. Kā veicas Latvijas uzņēmumiem?

Eiropas uzņēmumu darbību pēdējos gados būtiski ietekmējušas vairākas viena pēc otras sekojošas krīzes – vispirms bija jātiek galā ar Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas ietvēra darbības ierobežojumus un traucēja piegādes, pēc tam pasauli satricināja Krievijas iebrukums Ukrainā, būtiski palielinot energoresursu un izejvielu cenas, kā arī kopumā mainot ekonomisko situāciju gan Eiropā, gan citviet.

Tomēr Eiropas Investīciju bankas (EIB) veikta pētījuma dati liecina, ka uzņēmumi ar šiem šokiem tikuši galā salīdzinoši labi, un pēdējo gadu notikumi nav tik nozīmīgi ietekmējuši uzņēmumu veikto investīciju apjomus kā iepriekšējā, 2008.-2009. gada finanšu krīzē. Uzņēmumi šo gadu laikā turpinājuši ieguldīt attīstībā – gan ražošanas automatizācijā, gan atjaunojamajos energoresursus, lai samazinātu pēdējo gadu enerģētikas šoku.

Kā skaidro EIB eksperti, iepriekšējos gados uzņēmumiem "noturēties virs ūdens" daļēji palīdzēja Eiropas Savienību (ES) valstu valdību nepārtrauktais atbalsts arī smagākos periodos. Tā ir atšķirība no iepriekšējās finanšu krīzes 2008.-2009. gadā, kad Eiropas valstu valdības būtiski samazināja savus tēriņus, tostarp investīcijas. Tāpat pandēmijas laikā daudziem uzņēmumiem izdevās izveidot pamatīgus "finanšu buferus", kas sekojošajos gados tiem palīdzēja piesaistīt gan papildu finansējumu, gan investīcijas, gan ieguldīt savus brīvos līdzekļus.

Tomēr šobrīd vērojamas negatīvas tendences, ko apliecina gan dati, gan aptaujās atzīst daudzi Eiropas valstu uzņēmumi.

Situācija vairs nav tik rožaina, un daudzas kompānijas savas finanšu rezerves ir iztērējušas, peļņas maržas vairs nav tik augstas, lai pietiktu veidot uzkrājumus. Arī ārējā finansējuma piesaiste kļuvusi dārgāka kredītu procentu likmju pieauguma dēļ un grūtāka, jo investori kļuvuši piesardzīgāki, norāda eksperti.

Latvijā gan situācija šobrīd nav tik saspringta, un uzņēmumu brīvo līdzekļu apjoms aizvien saglabājas augsts. Vienlaikus gan vērojams, ka līdzekļi tieši tādēļ turas nemainīgi, ka kompānijas nereti mēdz būt pastiprināti piesardzīgas tēriņos, un, pat ja nauda ir, uzņēmumi atturas veikt investīcijas, skaidro ekonomisti.

Uz šo tendenci, kas raksturo ne tikai Latvijas, bet arī citu eirozonas valstu uzņēmumu rīcību, ne reizi vien norādījusi arī Eiropas Centrālā banka, aicinot naudu neturēt kontos, bet likt tai strādāt, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi.

"Brīvo līdzekļu apjoms nefinanšu uzņēmumu kontos gandrīz nepārtraukti aug jau desmit gadu garumā un no 3,5 miljardiem eiro 2014. gadā pieaudzis līdz 7,2 miljardiem eiro 2023. gada beigās," norāda LB ekonomists Vilnis Purviņš. Tādējādi pēdējo desmit gadu laikā uzņēmumi savus naudas uzkrājumus bankās dubultojuši.

Saskaņā ar Purviņa teikto, līdzīgi kā pārējā Eiropā, pēdējo gadu laikā uzņēmumu līdzekļu pieaugumu banku kontos ietekmējuši vairāki faktori: vairāku gadu garumā ar pandēmiju, Krievijas iebrukumu Ukrainā, enerģētikas cenām un augsto inflāciju kopumā saistītais noskaņojums bremzēja uzņēmēju vēlmi investēt, līdz ar to audzējot bankās uzkrāto naudu

"Pandēmijas laikā līdzekļu uzkrāšanos kontos veicināja atsevišķu nozaru aktualitāte un strauja izaugsme tajās, piemēram, IT un veselības aprūpē, kā arī piegāžu ķēžu pārrāvumi, kas atlika izdevumu iespējas. Tomēr šajā laikā uzņēmumu kontu dinamika nebija viendabīga, jo dažādi darbības ierobežojumi rindai nozaru ienākumus krasi samazināja. Savukārt pēc ierobežojumu atcelšanas sākās straujš tēriņu pieaugums iedzīvotāju pusē – patērētāji īstenoja iepriekš neiespējamos tēriņus, kas atkal veicināja uzņēmumu kontos ieplūstošās naudas kāpumu," saka Purviņš.

Līdz ar to pat augstās inflācijas periodā 2022./2023. gadā nefinanšu uzņēmumu noguldījumu gada pieauguma temps pārsniedza 15%, un uzņēmumu noguldījumi reālā izteiksmē (koriģējot tos ar inflāciju) praktiski nemazinājās.

2023. gada otrajā pusē, palēninoties tautsaimniecības izaugsmei, uzņēmumu kontu atlikumi auga lēnāk (2023. gada kāpums bija 7%), tomēr apsteidzot inflācijas līmeni un mājsaimniecību uzkrājumus bankās, kas pēdējā gada laikā pat nedaudz samazinājušies.

Vienlaikus Purviņš uzsver, ka noguldījumu pieaugums pašlaik lielā mērā atkarīgs no uzņēmumu spējas piemēroties aktuālajiem globālās ekonomikas izaicinājumiem.

Vēl viens faktors, kas kopš 2022. gada vidus ietekmē kontu atlikumu dinamiku, ir ienesīgums. Ja līdz tam ilgstoši uzņēmumu termiņnoguldījumu procentu likmes bija tuvas nullei, tad pēdējā pusotra gada laikā tās pieaugušas līdz vidēji 3,5%, kas arī stimulē uzņēmumu noguldījumu kāpumu, tiem audzējot tieši termiņnoguldījumu segmentu.

Tādējādi termiņnoguldījumu īpatsvars uzņēmumu noguldījumos gada laikā četrkāršojies – no 5% 2022. gada līdz 20% 2023. gada beigās.

To, ka Eiropas uzņēmumu finansiālā situācija pasliktinās, apliecina arī augošais uzņēmumu bankrotu skaits ES reģionā, un prognozes liecina, ka to dinamika kādu laiku vēl būs negatīva. Vienlaikus novērojamas būtiskas atšķirības valstu un uzņēmumu izmēru griezumā – ir valstis, kur bankrotu skaits nemainās vai pat sarūk, bet ir valstis, kur tas ievērojami pieaudzis.

Kā norāda Eiropas reitingu aģentūras "Scope Ratings" eksperti, biežāk bankroti skar mazāka izmēra uzņēmumus (visbiežāk tās ir kompānijas, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 50 darbinieku), vienlaikus prognozējot, ka finanšu pieejamības pasliktināšanās nākotnē var paplašināties, aptverot arī lielāka izmēra kompānijas.

Tāpat būtiskas atšķirības vērojamas nozaru griezumā. "Eurostat" dati liecina, ka bankrota skaits pieaudzis visās nozarēs, taču smagāk pērn veicies transporta un viesmīlības sektoriem, kur situācija pērn pasliktinājusies. Labāka situācija bijusi būvniecības un ražošanas sektoros.

Latvijā šobrīd uzņēmumu maksātspēja nav būtiski pasliktinājusies, un uzņēmumi lielākoties spēj segt savas saistības, norāda aptaujātie eksperti.

"Uzņēmumu kredīta maksājumi pēdējā gada laikā bijuši stabili, un parādu apjoms nav pieaudzis," novērojis "Kredītinformācijas biroja" (KIB) izpilddirektors Intars Miķelsons. KIB dati uzrāda, ka savu maksājumu termiņus kavē katrs 12. uzņēmums, taču parāda summas ir mazas.

"Gada laikā kavējuma īpatsvars no izsniegtās summas svārstās no 1,8%-2,4%," lēš KIB pārstāvis,

KIB dati liecina, ka uzņēmumu kavējumi bankām šobrīd ir praktiski identiski kā pirms 12 mēnešiem (329 miljoni eiro patlaban, salīdzinot ar 327 miljoniem eiro pirms gada). Vienlaikos novērojams, ka ir audzis kavēto rēķinu apjoms, norāda Miķelsons.

Pērn februārī tas bija samazinājies līdz 35 miljoniem eiro, taču tagad tas atkal ir sācis palielināties un tuvojas 40 miljoniem eiro.

"Tas kārtējo reizi apliecina, ka, ja uzņēmumam būs problēmas, tas nesamaksās par komunālajiem pakalpojumiem, bet kredītu bankai gan samaksās," novērojis Miķelsons.

Runājot par aizņemšanās tendencēm nozaru griezumā, Miķelsons norāda, ka būvniecības nozarē par aptuveni 11% ir kritusies kopējā aizņēmumu summa. Tas ir būtiski, jo šī nozare ir nozīmīga un silda valsts ekonomiku. Tāpat, ņemot vērā, ka patlaban aktīvi norit "Rail Baltica" būvniecība, šis kritums ir diezgan liels, vērtē KIB pārstāvis.

Tāpat kritums vērojams informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā, liecina KIB dati. Šajā gadījumā Miķelsons uzsver, ka par iemesliem ir grūti spriest, bet, ņemot vērā to, ka šī nozare prasa samērā daudz investīciju, lai attīstītos, tad kritums par 21% ir iespaidīgs.

Aktivitāte, pēc Miķelsona teiktā, ir vērojama ūdenssaimniecības nozarē. "Nozarē ir nepieciešamas lielas investīcijas, jo kopumā mājokļu ūdensapgādes sistēmas ir ļoti novecojušas. Tomēr jāņem vērā, ka tie ir viens vai divi lieli uzņēmumi, kuri uzsākuši investīciju projektus un būtiski ietekmē kopējo statistiku," norāda Miķelsons.

Tāpat, pēc viņa teiktā, pieauguši kreditēšanas apjomi arī mākslas nozarei, tas nozīmē, ka pēc Covid-19 laika, arvien lielāka rosība notiek arī kultūrā un mākslā.

"Scope Ratings" eksperti prognozē, ka tuvākajā laikā situācija kopumā būtiski neuzlabosies, un kompāniju bankrotu skaita pieauguma tendence Eiropā būs vērojama līdz pat 2024. gada beigām/2025. gada sākumam. To aizvien ietekmēs inflācija, stingrāki finanšu nosacījumi, augstākas enerģētikas cenas un ekonomikas izaugsmes bremzēšanās.

Turklāt "Scope Ratings" analītiķi brīdina, ka Eiropas uzņēmumiem ir rekordlielas parādsaistības, kas jārefinansē nākamo trīs gadu laikā. Eksperti lēš, ka 2024. gadā vien uzņēmumiem būs jāatvēl papildu procentu maksājumi aptuveni 8,2 miljardu eiro apmērā, refinansējot kapitāla tirgus parādus, kuriem tuvojas dzēšanas termiņš, jo pieaugot likmēm, arī obligāciju refinansēšana rada papildu izmaksas. Līdzīgas tendences būs vērojamas arī 2025. un 2026. gadā.

Ekspertu salīdzinoši negatīvās prognozes apliecina arī daudzu Eiropā strādājošo uzņēmumu pesimisms, vērtējot savas nākotnes investīciju perspektīvas.

2023. gada vasarā tika veikts ikgadējais EIB investīciju apsekojums (EIBIS), kurā daudzi uzņēmumi prognozēja, ka šogad atsāks investēt attīstībā. Tomēr šobrīd prognozes kļuvušas pesimistiskākas.

Līdz ar finansiālās situācijas pasliktināšanos uzņēmumi, skatoties uz nākamajiem 12 mēnešiem un izsakot prognozes par tālāko attīstību, kopumā ir diezgan negatīvi noskaņoti saistībā ar iespējām piesaistīt ārējo finansējumu, ņemot vērā stingro monetāro politiku, pandēmijas laika atbalsta beigām un enerģētikas šokus, liecina EIB aptauja.

Kā atzīst paši uzņēmumi, investīciju ilgtermiņa perspektīvu aptumšo arī strukturāli jautājumi, piemēram, augstās enerģijas izmaksas, kvalificēta personāla trūkums un neskaidrība par nākotni. Enerģijas izmaksas rada lielas bažas. Uzņēmumi tos visbiežāk minējuši kā iemeslu, lai potenciāli atceltu ieguldījumus.

Šādi dati nepārsteidz, norāda EIB analītiķi, uzsverot, ka aptaujās aptuveni 70% ES uzņēmumu atzinuši, ka enerģijas izmaksas viņiem pieaugušas par vairāk nekā ceturtdaļu. Turklāt, pat ja enerģijas cenu kāpums šobrīd rimst, analītiķi lēš, ka paies vairāk nekā desmit gadi, pirms tās atkal pazemināsies līdz stabili zemam līmenim.

Eksperti prognozē, ka ārējās finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās viskrasāk varētu ietekmēt jaunus un inovatīvus uzņēmumus, kuriem ne vienmēr izdodas piesaistīt banku finansējumu, bet investori par šiem ieguldījumiem vēlēsies augstas riska prēmijas. Tieši šie uzņēmumi biežāk izmanto investīcijas no ārpuses, nevis pašu līdzekļus. Tāpat kā daudzi citi uzņēmumi, viņi jau kopš 2020. gada baudīja lielu valstu atbalstu finansējuma saņemšanā, taču pēdējā laikā valsts atbalsts ir samazinājies, kas rada satraucošu tendenci, norāda EIB.

Vienlaikus ir arī uzņēmumi, kuri, neskatoties uz saspringto situāciju turpina investēt, taču šādi uzņēmumi ir mazākumā, uzsver eksperti.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.